Jānis Sproģis (dzimis 1944. gada 14. oktobrī Kuldīgā, miris 2022. gada 7. oktobrī) bija latviešu dziedātājs (liriskais tenors) un vokālais pedagogs.

Bijis Latvijas Nacionālās operas solists, bet no 1986. gada darbojās kā brīvmākslinieks.

Biogrāfija

Jānis Sproģis dzimis 1944. gada 14. oktobrī Kuldīgā sešu bērnu ģimenē. 1949. gadā bērni un māte tika izsūtīti uz Sibīriju (Omskas apgabala Molotovas rajonu pie Irtišas upes), bet tēvs nokļuva Steplagā pie Karagandas. Pēc reabilitācijas tēvs varēja pārcelties dzīvot pie izsūtītās ģimenes. 1956.gadā Sproģi atgriežas Latvijā, vecāki mitinājās laukos pie kaimiņim.

Dzīvoja pie māsas Kuldīgā un mācījās Kuldīgas 2. vidusskolā, kur mācības notika krievu valodā. Mūzikas pamatus apguvis Kuldīgas bērnu mūzikas skolā - oboju, klarneti, spēlējis teātri. Sekoja mācības Liepājas mūzikas vidusskolā, no 1969.gada Latvijas Valsts konservatorijas vokālajā nodaļā sākumā  A.Viļumaņa klasē, pēc tam K.Zariņa klasē.

Uz Operas un baleta teātra skatuves Sproģis nonāca 1974. gadā, tomēr drīzumā devās uz Ventspili, kur strādāja par vokālo pedagogu Ventspils mūzikas vidusskolā. 1980. gadā viņš atgriezās operā ar Antiņu, Alfredo, Lenski. Līdz 1986. gadam 21 iestudēta loma.  Līdztekus darbam operā Jānis Sproģis līdz pat 1992. gadam bija pasniedzējs Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Atmodas laikā dziedātājs uzstājās rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrādē, atveidojot nozīmīgo Lielvārda tēlu. Koncertos uzstājies gan vienatnē, gan kopā ar citiem populāriem Latvijas tenoriem. Iedziedājis (kopā ar Kārli Zariņu, Nauri Puntuli, Guntaru Ruņģi un Miervaldi Jenču) albumu "Pieci tenori Ziemassvētkos", kas 1999. gadā saņēma zelta disku.

Jānis Sproģis ir ierakstījis vairākus albumus, kas gadsimtu mijā dažādās nominācijās tika izvirzīti Mūzikas ierakstu gada balvai.

Diskogrāfija (nepilna)

• "Operu ārijas" (1983)
• "Lielā Tēvijas kara dziesmas" (1985)
• "Ak Latvija, kur tavi dēli?" (1989)
• "Kas tie tādi, kas dziedāja" (1989)
• "Pie tavas sirds" (1997)
• "Teici to stundu, to brīdi" (1998)
• "Mīlestība mūzikā" (1998)
• "Kurzemes cietokšņa dziesmas" (1999)
• "Tikai rozes" (1999)
• "Es gribu mēness pļavās iet" (2000)
• "Dzied Latviešu tautas dziesmas" (2001)
• "Bez mīlestības nedzīvojiet" (2001)
• "Mednieku dziesmas" (2001)
• "Ziemassvētkos" (2002)
• "Dzīve nav rožu dārzs" (2002)
• "Agnus Dei" (2004)
• "Bērzs un egle" (2005)

Personīgā dzīve

Sieva - Inta, ģimenē ir izauguši dēls Ivars un meita Santa. Vairākus gadus Jānis Sproģis pastāvīgi dzīvoja tēva mājās Kuldīgas novada Padures pagastā.