Jānis Spriņģis

Pievieno šai personai bildi!

Dzimis kalpu ģimenē Lodes pagasta Liellustēs kalpu ģimenē.

Beidzis divklasīgo ministrijas skolu Igaunijā, Meizakilas muižas apkaimē.

Aizbēdzis no mājām uz Pēterburgu,lai mācītos zīmēšanu. Strādājis dažādus gadījuma darbus un apmeklējis Ķeizariskās Mākslas veicināšanas b-bas mākslas sk., kā eksterns beidzis Pēterburgas 5.ģimnāziju.

1914. g. brīvprātīgi iestājies 57.Sibīrijas strēlnieku pulkā.1915 rudenī pārgājis uz 3.Kurzemes latv.strēlnieku bataljonu.

1917. g, guvis ievainojumu Nāves salā.

1919. g. demobilizējies, strādājis par zīmēšanas skoltāju Valkas meiteņu ģimnāzijā. Bijis satīras žurnāla "Skudra" (1919), "Skudras" (1920) un "Pikols" (1920) redaktors. Pirmie zīmējumi - vinjetes iespiestas Pēterburgas žurn.''Лукоморье''.

Žurnālā "Spogulis" (1913.2) publicēts ilustrēts tēlojums"Mūžs". Spriņģa grafikas, lielākoties ar strēlnieku tematiku, iespiestas žurn."Atpūta","Nedēļa". Spriņģis veidojis vāku zīm.grāmatām. Neatkaŗīgo mākslinieku grupas biedrs.

No 1940 dzīv. Birzgalē, strādā VAPP.

Pēc 2.pas.kara dzīv.Lielvārdē, piedalījies mākslas izstādēs, strādā par ilustratoru LVI.

Literāta darbību sācis 1924 ar poēmas "Degošie kuģi publikāciju žurnāla "Nedēļa"(43.-44).

Romāns ."Nāves laukos" (1932) vēstīts par latviešu  strēlnieku vienību dibināšanu, to cīņu gaitām.Tie paši personāži darbojas lugā "Pērkons pamalē" (1935).

Strēlnieku tēmai veltīts stastu krājums "Veļu dumpis Tīreļpurvā" (1936), kura kompozīciju veido piecu 1915. g. Ziemassvētku kaujās kritušu karavīru stāstījums par savu dzīvi un nāvi.

Romāns "Man gribas ēst" (1939) ir zināmā mērā autobiogrāfisks, tajā stāstīts par kāda mākslinieka gaitām un neapskaužamo materiālo stāvokli 30. gadu Latvijā. Rokrakstā palicis šī romāna turpinājums "Es dzeru" un garais stāsts "Strēlnieka dēls".

1942.gadā ar autora ilustrācijām iznāca stāsts "Dzirnu Lienītes vasara". "Aivara Silava dzīve" - apjomīgs darbs - plaša laikmeta epopeja - sākot ar cara laikiem un beidzot ar padomju Latviju. Tas iznācis tikai pēc autora nāves 1967. Darbam ir liela mākslin.un izziņas vērtība.

1975.gadā iznāca stāstu krājuma "Veļu dumpis Tīreļpurvā" saīsināts izdevums ar nosaukumu "Stāsti".

Miris Lielvārdē.

Avots: Valmieras bibliotēka  

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        Birkas