25. septembrī, saulainā rudens pēc pusdienā, Frat. Academica’s saimi pārsteidza sēru vēsts - miris stud. math. Jānis Slaidiņš. Dzimis Sērmūkšu pagastā, Cēsu apriņķī. Turpat pavadījis savu bērnību, turpat paiet pirmie skolas gadi. Pēc pamatskolas beigšanas Jānis Slaidiņš 1928. gadā iestājas Cēsu Valsts ģimnāzijā. Vecāku darbs savā celmainā jaunsaimniecībā tomēr nespēj sagādāt pietiekoši daudz līdzekļu, lai dēls varētu netraucēti mācīties. Jauneklis jau ģimnāzijā dabū pirmo dzīves rūdijumu, viņam pašam jāpalaižas tikai uz sevi un jāsagādā līdzekļi, lai varētu skolu beigt. Darbs vainagojas ar panākumiem, un 1932. gadā redzam J. Slaidiņu jau L. U. matemātikas un dabaszinātņu fakultātē. Arī šeit viņam jāpalaižas tikai uz saviem spēkiem. Sākumā pasniedzot stundas, vēlāk strādājot VEF’ā, ar lielu sparu viņš lauž ceļu pretim labakai nākotnei. 1935.gadā viņa gaitas saistas ar Frat. Academica’s saimi. Viņa  goda prāts, sirsnīgais raksturs un draudzīgais smaids ātri iekaro visu komilitoņu sirdis.   Tad ļauna slimība atrauj viņu draugu pulkam un universitātei. Gan daži mēneši, pavadīti sanatorijā, dod atkal jaunu sparu, bet slimība nav apturama. Slimība nespēja viņu locīt, bet gan salauzt. Arī pēdējās stundās viņa gars vēl bija stiprs, tāpat stipra bija viņa ticība dzīvei, sarunā ar saviem komilitoņiem viņš skuma, ka laikam nevarēšot piedalīties rudens komersā, bet nākošā semestrī tomēr imatrikulēšoties, lai pēc tam beigtu fakultāti... un dažas stundas pēc tam viņa acis slēdzās, lai nekad vairs neatvērtos un neskatītu tos cilvēkus, kas viņam bija tik tuvi un dārgi.

27. sept. Frat. Academica’s saime savu aizgājušo komilitoni izvadija uz dzimto pagastu un 2. oktobrī uz kapu kalniņu Lodes kapos. (Universitas, 15.10.1938)