4. jūlijā Mālpils partizānu vadība saņēma ziņu, ka ap 50 vīru stipra sarkanarmiešu banda iebrukusi Ruikaskalna mājās. Turp tūlīt devās daži partizāni, lai sarkanos atbruņotu. Sarkanarmieši bija sākuši atdot ieročus, bet tad divi žīdi — komisāri bija nokomandējuši "uguni"! Mūsu nelielai partizānu grupai atsteidzās palīgā apm. 20 citi Mālpils partizāni. Sākās asiņaina kauja, kurā liels uguns pārsvars bija sarkano pusē, jo tiem bija vairākas automātiskās šautenes, kamēr mūsu partizāniem caurmērā bija tikai ap 20 kaujas patronas katram. Tomēr partizāni cīņā izrādīja sevišķu varonību. Tā A. Lācis piecēlās ceļos un ar trāpīgu uguni nogāza zemē vienu sarkano pēc otra. Droši cīnījās Karlsbergs, Ķešāns un daudzi citi, līdz piesteidzās palīgā Sidgundas partizāni — aizsargu un latvju karavīru nodaļa kapt. Augstkalna vadībā, kopējiem spēkiem iznīcinot visu sarkano bandu. (Tās vidū, izrādījās, bija arī pāris čekisti).

Sīvā cīņa bija prasījusi vairākus upurus. Bija krituši Eduards Ploriņš no Aizupēm, Jānis Rūniķis no Mežgrīvām, Pēteris Purviņš no Jumaceniem un sidgundietis Leons Preimanis — L. k. o. k. Sarkanie bija nogalinājuši arī Ruikaskalna māju saimnieku Jāni Šmitu. Kaujā ievainoja Karlsbergu, Jaunzemu un Bērziņu.
Kritušos varoņus apbedīja ar militāru godu, partizāniem salutējot un klātesot sevišķi lielam pavadītāju skaitam.

Avots: Tēvija, 09.07.1941