PSKP b. no 1949. g. V.d.d. no 1946. g.;

apakšpulkvedis.

Dzīves un darba gājums

• 1942. X-1946. IV Valmieras valsts ekonomiskā tehnikuma audzēknis
• 1946. IV-V LPSR IeM Valmieras apriņķa daļas milicis
• 1946. VI-1948. VIII PSRS IeM Rīgas virsnieku skolas kursants
• 1948. VIII-1950. I LPSR IeM Priekules un Grobiņas starppagastu nodaļu priekšnieks
• 1950. I-1952. IV LPSR IeM cietuma Nr. 7 priekšnieka vietnieks operatīvajā darbā Liepājā
• 1952. IV-VII LPSR IeM cietuma Nr. 8 priekšnieka vietnieks operatīvajā darbā Cēsīs
• 1952. VII-1953. V LPSR IeM cietuma Nr. 1 vecākais operatīvais pilnvarotais Rīgā
• 1953. V-1954. IV LPSR IeM Limbažu rajona daļas priekšnieks
• 1954. IV-1959. IX LPSR VDK pilnvarotais Limbažu rajonā
• 1959. X-1963. XI LPSR VDK pilnvarotais Liepājas pilsētā un ostā
• 1963. XI-1965. I LPSR VDK 2. daļas priekšnieka vietnieks
• 1965. I-1968. IX LPSR VDK priekšsēdētāja vietnieks;
• 1968. IX atbrīvots no amata kā sakompromitējies

***

Čekas apakšpulkveža Jāņa Ruļļa karjera Valsts drošības komitejā sākotnēji bija žilbinoša. Vēl 1959. gadā viņš bija Valsts drošības komitejas (VDK) pilnvarotais Liepājas pilsētā un ostā, bet piecus gadus vēlāk jau padomju Latvijas VDK priekšsēdētāja vietnieks. Vēl straujāka par karjeras izaugsmi bija Ruļļa atbrīvošana no augstā amata. Kā liecina Latvijas Valsts arhīva publiskotie "čekas maisu" dokumenti, čekista krišanai nežēlastībā palīdzējis gan viņa paša izlaidīgais dzīvesveids, gan palaidnīgais dēls.

"Mani vecāki bija vienkārši strādnieki, nekādi īpašumi viņiem nepiederēja, kā arī algotu darba spēku neizmantoja," 1953. gadā savā autobiogrāfijā, kas kopā ar Ruļļa personīgo lietu glabājas Latvijas Valsts arhīvā, rakstīja čekists. Jānis Rullis ir dzimis 1927. gadā Valmierā, bērnībā viņam nācies strādāt pie "kulakiem", jo piecu bērnu ģimene dzīvoja trūkumā. Padomju Savienībai 1940. gada vasarā okupējot Latviju, Jāņa Ruļļa tēvs Hermanis iestājās Komunistiskajā partijā, bet pēc gada, kad Latviju okupēja nacistiskā Vācija, Hermanis aizmuka uz Padomju Savienību, atstājot sievu un piecus bērnus Latvijā.

Vācu okupācijas laikā Jānis Rullis iestājās Valmieras Valsts ekonomiskajā tehnikumā, kuru pabeidza 1946. gadā, savukārt viņa tēvs, kurš kara laikā dienēja Sarkanajā armijā, laimīgi atgriezās mājās un pēc kara kļuva par Valmieras rajona izpildkomitejas priekšnieka vietnieku. Savukārt Rullis jaunākais vispirms kļuva par komjaunieti, bet 1946. gadā iestājās LPSR Iekšlietu ministrijas virsnieku skolā, paralēli Valmierā strādājot par milici.

Viesturs Radovics

LPSR IeM cietuma Nr. 1 vecākā operatīvā pilnvarotā Jāņa Ruļļa raksturojumā 1953. gada 19. maijā uzteikts, ka viņš īpaši labi apguvis aģentūras operatīvo darbu ieslodzīto vidū, kā rezultātā izmeklēšanas orgāniem izdevies papildus arestēt grupu “ievērojamu valsts noziedznieku”. Vēlāk jau kā LPSR MP VDK pilnvarotais Liepājas pilsētā un ostā J. Rullis bija apbalvots ar PSRS MP VDK goda rakstu par to, ka 1963. gadā ar viņa tiešu līdzdalību bijis atmaskots Mētra, kurš “nodarbojies ar spiegošanas rakstura informācijas vākšanu.”

Sevišķi plaša un izvērsta bija LKP CK administratīvo orgānu nodaļas vadītāja Čurkina 1968. gada septembrī parakstītā izziņa par 108 LVA, PA-15500. f., 2. apr., 7784. l., 35., 37. lp. 109 LVA, PA-15500. f., 2. apr., 8135. l., 24. lp. 110 LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1253. l., 18. lp. 111 LVA, PA-15500. f., 2. apr., 9425. l., 12. lp. 112 LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1290. l., 6. lp. 113 LVA, PA-15500. f., 2. apr., 1290. l., 6. lp. 19 VDK ZINĀTNISKĀS IZPĒTES KOMISIJAS RAKSTI. 1. SĒJUMS. TOTALITĀRISMA SABIEDRĪBAS KONTROLE UN REPRESIJAS. LPSR MP VDK priekšsēdētāja vietnieka J. Ruļļa atbrīvošanas iemesliem. 1967. gadā viņš neesot ziņojis komitejai par sava apbalvojuma – krūšu nozīmes Valsts drošības dienesta goda darbinieks – pazušanu un nelabvēlīgo stāvokli savā ģimenē. Kā vēlāk noskaidrojies, krūšu nozīmi no mājām aiznesis viņa dēls, 6. klases skolnieks, un to samainījis pret kaut ko ar pusaudžiem uz ielas. J. Ruļļa astoņpadsmit gadus vecā meita aizgājusi no mājām un uzturējusi sakarus ar jaunu cilvēku bez noteiktas nodarbošanās. J. Rullim sniegta palīdzība krūšu nozīmes meklēšanā un meitas atgriešanā ģimenē, kā arī vērsta viņa uzmanība uz atklātāku personisko uzvedību un nepieciešamību pievērst uzmanību savu bērnu audzināšanas jautājumiem.

Neraugoties uz minēto, 1968. gada 20. augustā J. Rullis izdarījis jaunu pārkāpumu. Dienas otrajā pusē viņš aizgājis no darba, sakot sekretāram, ka dodoties dienesta darīšanās.

Naktī no 1968. gada 20. uz 21. augustu sakarā ar PSRS vadīto Varšavas pakta valstu karaspēka ievešanu Čehoslovākijas Sociālistiskajā Republikā arī LPSR VDK bija noteikts paaugstinātas kaujas gatavības stāvoklis. Šajā laikā J. Rullis ne mājās, ne darbā neesot bijis sastopams. Viņu atrada tikai 21. augusta dienā. Pārbaudē konstatēts, ka 20. augustā nekādas dienesta lietas viņš pilsētā nav veicis. Jautājumā par savu neatrašanos ne mājās, ne darbā viņš nebijis atklāts un sniedzis apšaubāmus paskaidrojumus.