Sestdien, 11. maija vakarā bradfordiešus pārsteidza sēru vēsts, ka ieradusies Birminghamā uz 17. vanadžu salidojumu, vadot polonēzi, pēkšņi saļimusi un ceļā uz slimnīcu mirusi pazīstamā folkloriste, skolotāja un bijušā ilggadīgā deju kopas «Sakta» vadītāja Vera Rulliņa, kas bija it sevišķi rosīga Daugavas vanagu organizācijas darbiniece. Šo sēru vēsti viņas dzīves biedram Bradfordā kapteinim Jānim Rulliņaim telefoniski paziņoja uz salidojumu aizbraukušās Bradfordas vanadzes. Nāk prātā kāda pirms deviņiem gadiem aizvadīta gaviļdiena, kad Veru Rulliņu viņas 60 gados godināja visas Bradfordas sabiedriskās organizācijas. Vera Rulliņa, pateicoties apsveicējiem, veltīja dažus izjustus vārdus arī jauniešiem, cita starpā sakot: «Jūs esat tie, kas mūs, vecos, uztur možus un jaunus, mēs esam priecīgi būt ar jums kopā.» Ar šiem jaunajiem Vera Rulliņa visai moži vēl darbojās līdz pagājušā gada rudenim, kad, atgriezusies no Dziesmu svētkiem Ķelnē, kur viņa vadīja tautas deju lieluzvedumu, nolēma aiziet pelnītā atpūtā un atteicās no visiem sabiedriskiem pienākumiem, kuru nebija mazums. Bet ne vienmēr dzīvē ir viegli katru apņemšanos pildāt, it sevišķi, ja visa dzīve aizvadīta mūžīgā kustībā, nevaļā un steigā. Jo plašs šis rosmju lauks Verai Rulliņai bija sakuplojis arī trimdas laikā. Nav tāpēc brīnums, ka pēc dažiem atelpas mēnešiem viņa atkal no jauna nolēma iesaistīties sabiedriskajā darbā, uzņemoties turpināt pildīt DVF tautas deju referentes pienākumus, un visai priecīgi DVF Bradfordas nodaļas vanadžu sastāvā devās uz salidojumu Birminghamā. Ilggadīgās audzinātajās un tautas deju kopējas sirds visus gadus bija piederējusi jaunatnei. Viņa bija neskaitāmas stundas, dienas un mēnešus, pat gadus, veltījusi jaunatnes ievadīšanai mūsu folkloras bagātībās, it sevišķi iejūsminot jaunatni piegriezties mūsu tautas dejām. Un ir liktenīgi, ka tieši šajos priecīgajos dejas soļos pēkšņi bija lemts pārtrūkt viņas dzīves pavedienam. Aizvadījusi savu mūžu kā tautas deju speciāliste, Vera Rulliņa aizgāja no dzīves ar polonēzi. Aizgājēja bija dzimusi Cēsīs, 1905. gada 21. martā. Tur viņa sākusi pulcināt pirmās latviešu gaidas. 1925. gadā viņa iegūst pilnas pamatskolas skolotājas tiesības un diplomētas skolotājas tiesības fiziskajā audzināšanā. Aktīvi viņa darbojas vairākās skolās, vakara kursos, vasaras kolonijās, tautas deju kopās u.c. Viņa strādājusi ar gaidām, aizsardzēm, mazpulkiem un trimdas gaitās ir rosīga vanadžu darbiniece, par šo darbu izpelnoties apbalvojumu ar DV nozīmi zeltā. 1933. gadā ar valsts stipendiju Vera Rulliņa papildinās muzikāli ritmisko deju un kustību studijās Vīnes Dalkroza skolā, kur iegūst pamatus arī lielāku inscenējumu iestudēju miem. Ilgus gadus viņa strādājusi Daugavpils skolotāju institūtā, šai laikā viņa noorganizējusi skolu vingrošanas un sporta svētkus vairākās vietās Latgalē un inscenējusi Jāņu uzvedumu Daugavpils garnizonā. Trimdas gaitās Vera Rulliņa 1953. gadā dibina Bradfordas vanadžu kopu un vada to ilgus gadus, izkārto un vada vairākus bērnu svētkus. Viņa uzņemas deju kopas «Sakta» vadību, kopā ar to turpmākos gados apceļojot daudzas kontinenta valstis. Viņa bija arī pašu jaunāko tautas deju talcinieku — «Saktiņas» dibinātāja. Pirms dažiem gadiem V. Rulliņa publicēja lautas deju apgūšanai sastādīto grāmatu Soli pa solim un turpināja jau kopš gadiem uzsākto tautas deju zinātniskās pētīšanas darbu. Viņa bija pilnīgi sagatavojusi manuskriptu papildinātam Soli pa solim otram izdevumam. Pirms dažiem gadiem V. Rulliņa bija saistījusies par skolotāju Bradfordas pilsētas izglītības nodaļas vakara kursos, kur angļu jauniešu un dāmu grupām pasniedza veselības uzturēšanas vingrošanu un līdztekus tam iepazīstināja kursantus arī ar mūsu tautas dejām. Bet pāri visām šīm aktivitātēm galvenais Veras Rulliņas darbs tomēr saistījās ar pašu latviešu jauniešiem un aktīvo līdzdalību DV organizācijā, pildot tur tautas deju referentes pienākumus, pārstāvot Vanadžu nozares vadītāju Ziemeļanglijas novadā, sarīkojot Jāņu un deju lieluzvedumus, kā arī vadot tautas deju uzvedumus Eiropas latviešu Dziesmu svētkos. Viņa bija arī Latviešu preses biedrības Anglijas kopas locekle. Par aizgājēju kopā ar viņas dzīves biedru — Latvijas armijas kapteini Jāni Rulliņu sēro visa Anglijas latviešu saime.

Avots: Londonas avīze, 24.05.1974