Jānis Akermanis, latviešu izcelsmes ASV lidotājs, izgudrotājs, profesors, sabiedriskais darbinieks. Miris Minneapolisā.

Korporāciju Patria un Imeria goda filistrs; Patria dzīvoklis ASV atradās viņa mājās.

***

24.04.1897.g. dzimis Rundāles pagasta kalēja ģimenē. Tēvs - Dāvids, māte Elizabete.

1912. g.  Rīgas Jūrmalā, viņam laimējies redzēt lidmašīnu. Savādais putns zilajās debesīs zēna uzmanību pirmā acumirklī sagūstījis un turpmāk visi viņa sapņi bijuši veltīti  vienīgi lidmašīnām un lidošanai. Atgriežoties sava tēva smēdē,  Jānis nekavējoties ķēries pie lidmodeļa kalšanas. Tas drīz bijis gatavs un devies savā pirmā mēģinājuma lidojumā.  Tas beidzies nesekmīgi. Lidmašīna nokritusi kaņepju lauka malā,  kur to saplosījusi paša Jāņa audzētā un koptā cūka. «Traģēdija» jauno kalēju tomēr nav skumdinājusi un viņš turpinājis būvēt lidmodelus.

1915.g. beidzis Jelgavas reālskolu, iestājies RPI Mehānikas fakultātē.

Drīz pēc iestāšanās RPI tiek evakuēts uz Ivano-Vozņesensku, un Jānis dodas līdzi.

1916. brīvprātīgi piesakās cariskās Krievijas armijā un tiek nosūtīts uz Imperatora Maskavas tehnisko skolu aviācijas teorijas studijām. Studijas vada Krievijas aviācijas tēvs, profesors Žukovskis.

1916.g. decembrī pēc kursu beigšanas, ieguvis apakšvirsnieka pakāpi viņš ar Žukovska rekomendāciju tiek nosūtīts uz Franciju mācību turpināšanai, kā arī lai piedalītos Krievijas militārās aviācijas iepirkumos kā eksperts.

1916.-17.g. Francijā (Avordā un Kozo) apguvis pilnu pilota- iznīcinātāja kursu.

1917.g. vasaras beigās apakšvirsnieks Akermanis, tiek nosūtīts uz Itāliju lidmašīnu iegādei un transportēšanai uz Krieviju. Te viņš izplānoijis Kaproni smagā bumbvedēja pārlidojumu no Itālijas uz Krieviju

1917.g. oktobrī notiek lielinieku apvērsums un pārlidojums tiek atcelts, un Akermans tiek ieskaitīts franču izlūku- iznīcinātāju eskadriļā

1918.g., pēc Brestas miera noslēgšanas Akermanis emigrējis uz ASV.

Sākotnējis viņš strādājis Forda autobūves rūpnīcā Detroitā, bet paralēli mācījies koledžā.

Pēc koledžas beigšanas beidzis Mičiganas universitātes aviācijas nodaļu kā bakalaurs, 2 gadus vēlāk,- ar maģistra grādu un sācis strādāt Forda aviācijas nodaļā

1928.g. kļuvis par Minnesotas universitātes profesoru un nodibinājis ASV pirmo aviācijas tehnikas katedru, kas vēlāk pārveidota par aviācijas fakultāti. Nodibinājis ASV ziemeļrietumu aviācijas klubu  studentiem. Saņēmis piedāvājumu strādāt Latvijas Universitātē, taču atteicies.

1931-1959 - Minnesotas universitātes Aeronautikas fakultātes dekāns.

1931 "Madras Rotor Power Company" konsultants, strādā pie Flettnera rotora projekta

1934.g. kļuvis par Minnesotas štata aeronautikas komisāru.

no 1934.g. strādā par kompānijas "Mohawk" galveno konstruktoru un direktoru.

1935.g. Akermanis apmeklē Maskavu, kur viņam piedāvā kļūt par jauna aeronautikas izpētes centra vadītāju, taču atsakās.

1935.g. apmeklē Latviju, VEF rūpnīcu, konsultē par jaunās lidmašīnas JDA-10M izstrādi. Nosūta virkni lidmašīnu rasējumu, kurus bija paredzējis kādai spāņu rūpnīcai, bet kuri nerealizējās pilsoņu kara dēļ.

1936.g. 24. jūnijā izgatavojis gaisa balonu stratosfēras pētījumiem- pēc stundas  tas atradies jau 16.000 metru augstumā. Stratosfēras balonā bijuši novietoti instrumenti. Tie, devuši signālus, kas uztverti Universitātes stacijā. Pēc divām stundām automāts signālu raidīšanu pārtraucis, jo zemajā temperātūrā aparātu baterijas sasalušas. Balons gaisā noturējies 13 stundas un, nolidojis 987 km, nokritis Arkanzasas štatā. Aparāti palikuši nebojāti un tie saņemti atpakaļ universitātē. Pēc šo instrumentu rādījumu  apstrādes universitāte ieguva vērtīgas ziņas stratosfēras pētījumiem.

1937 - 1939 - izstrādā VEFam 2 dzinēju  JDA-10M, projektu, kuru VEF arī uzbūvē un izmēģina 1939.g. 4. septembrī Spilvē

1938 - VEF uzbūvē nelielu vēja tuneli pēc rasējumiem, kurus izgatavojis Akermanis 

1939.g. Akermanis viesojas Latvijā, iepazīstas ar JDA-10M izmēģinājumiem, tiekas ar armijas vadību, lai konsultētu par kara aviācijas problemātiku.

1939.g. novembrī atgriežoties ASV, Akermanis dodas caur Zviedriju.

1944.-45.g. bijis ASV Gaisa spēku speciālais padomnieks Eiropā.

Kopš 1945.g. ASV Nacionālās Aeronautikas biedrības priekšsēdētājs.

Strādājis kā "Boeing" konsultants, izstrādājis "lidojošā cietokšņa" Boeing B-29 , aviolainera B377 u.c. spārna profilu un formu.

Daudzu zinātnisko rakstu un grāmatu autors un līdzautors.

Piedalījies Minnesotas universitātes aeronavigācijas pētījumu centra dibināšanā un bijis tā vadītājs līdz 1962. gadam. Centrs ir izveidojis speciālu Akermaņa piemiņas fondu.

1971. g. pavada gadu Tobago, lai vāktu liecības par šo kādreizējo Kurzemes koloniju

Sniedzis visāda veida palīdzību tautiešiem, kuriem bija izdevies izbēgt no PSRS uz "brīvo pasauli".

Avoti:

E, Brūvelis, Latvijas Aviācijas vēsture

Akerman J.D., Barlow H.W., Salisbury H.W. Problems in Airplane Structural Analysis. Minneapolis, 1938.

Who is who in aviation. N.Y., 1943;

ihst.ru/projects/emigrants/ akkerman.htm;

aem.umn.edu/info/history/akerman.shtml

И. Райхман, И. Бажул

• 1928.g. kļūst par Hamilton Metalplane Company galveno konstruktoru

***

8. janvārī Mineapoles un St. Paula latviešus aplidoja skumja vēsts, ka miris viens no Sav. Valstu zinātnieku vidū visvairāk pazīstamiem latviešiem, aeronautikas profesora Dr. Jānis (John) D. Akermans. Mineapoles un St. Paula latvieši viņu dibināti uzskatīja arī par sava pagasta tēvu un nevien ieceļošanas posmā 1949. un 1950. gadā, bet arī vēlāk viņš bija viens no aktīvākajiem latviešu sabiedrības organizētājiem. Latviešu sabiedrība no viņa atvadīsies 15.janvārī pL 10 rītā izvadīšanas dievkalpojumā Mineapoles St. Paula ev.-lut. latviešu baznīcā.
Prof. Dr. J. D. Akermans bija zemgalietis, dzimis 1897. gada 24. aprīli Rundāles pag. amatnieku ģimenē un 1. pasaules kara laikā kļuva lidotājs Francijas armijā. Pēc kara viņš izceļoja uz A.S.V., kur 1925. gadā beidza Mičigenas universitātes aviācijas fakultāti, pēc tam darbojās par aeronautikas inženieri vairākos uzņēmumos. 1929. gadā viņš sāk darboties par mācības spēku Minesotas universitātē un 1930. gadā iegūst tur profesūru aeronautikas fakultātē. 1931. gadā prof. Akermani ieceļ arī par fakultātes dekānu un viņu aicina par padomnieku gan A.S.V. gaisa spēkos, gan Boeing lidmašīnu sabiedrības pētniecības daļā, gan A.S.V. nacionālās drošības padomē. 1931. gadā viņš pie Minesotas universitātes sāk izveidot aerodinamikas laboratorijas, kas kļūst par vienu no izcilākajiem pētniecības centriem šajā nozarē visas Amerikas apjomā. Vēlāk J.Akermans panāk šo laboratoriju paplašināšanu par aeronautikas institūtu. Viņa mūža darbs visnotaļ veltīts aeronautikas tehniskajai attīstībai un viņa izcilāko sasniegumu vidū atzīmējams viņa konstruētais pirmais A.S.V. divmotoru zemplāksnis, bumbvežu B-29 un B-847 spārns un degvielu transportlidmašīnas B-97 tvertne. Viņš patentējis arī daudzus citus izgudrojumus un publicējis vairākas grāmatas un zinātniskus rakstus aeronautikā. Kā latviešu labās slavas cēlēju un izcilu zinātnieku, Ziemeļamerikas latv. Kultūras fonds 1957. gadā viņu godināja ar Kultūras fonda goda diplomu. Lai gan nodzīvojis Sav. Valstīs vairāk nekā 45 gadus, profesors J. Akermans visur un vienmēr pasvītroja, ka ir latvietis. Latvijas neatkarības laikā viņš atbalstīja Latvijas aviācijas izveidošanu ar motoru un lidmašīnu konstrukciju zīmējumiem, bet pēc 2. pasaules kara nerimtīgi palīdzēja latviešu ieceļotājiem, sevišķi Mineapolē, gan ar darba sagādi, gan ar materiālu atbalstu un padomiem, rosinādams uz sabiedrisku organizēšanos un turēšanos kopā. Viens no pirmajiem viņš brīdināja jaunieceļotājus no nošķiršanās savā vidū un mudināja iesaistīties šejienes dzīves straumē, tajā pašā laikā dedzīgi lestādamies par latviešu valodas un savas etniskās identitātes saglabāšanu. Prof. Akermaņa nacionālisms nebija šaura norobežošanās, bet viņš to skatīja plašā, laikmetam atbilstošā tvērumā. Pēc pensionēšanās, pēdējos gados prof. Akermans jo īpaši sāka interesēties par latviešu gaitām pasaulē vēstures gājumā, 1970. g. apmeklēdams seno Kurzemes koloniju Tobago. Šis ceļojums viņu vēl vairāk ieinteresēja par Tobago un pag. gada 14. aprīli viņš no jauna devās uz tropisko salu, iepriekš salīdzis Tobago salā iezemiešus un pavadoņus īpašai ekspedīcijai, lai meklētu "senču kaulus". Salas iekšienē viņš bija iecerējis veikt izrakumus seno kurzemnieku apmetņu vietās, bet jūrā ar ūdenslīdējiem meklēt kurzemnieku nogrimušo kuģu atliekas. Bet jau aprīļa pēdējās dienās 74 g. veco profesoru salā piemeklēja smadzeņu trieka un 3.maijā viņu ar lidmašīnu pārveda uz slaveno Mayo klīniku pie Mineapoles.

8. maijā daļēji paralizēto zinātnieku pārvietoja uz Minesotas universitātes medicīnas centra slimnīcu, kur 8. janvāri noslēdzies viņa darbiem un panākumiem bagātais mūžs.

Avots: "Laiks", 12.01.1972