1865. gada 27. martā, lauksaimnieka ģimenē Jaundubultos piedzima latviešu stenogrāfijas sistēmas izveidotājs Jānis Roze 

Mācījies vācu privātskolā Mellužos,

1878–1880 Tukuma apriņķa skolā.

Mūsdienās, kad pastāv dažādas skaņu ierakstu iespējas, stenogrāfiju izmanto reti, taču agrāk tikai tā varēja saglabāt nākotnei sēdēs un pasākumos teikto.

o 1883 pievērsies stenogrāfijai. Izveidojis savu stenogrāfijas sistēmu, kas izklāstīta grāmatā „ Latviešu stenogrāfija” (1908).

1920 noorganizējis Saeimas stenogrāfisko biroju, bijis tā priekšnieks.

1925. gada 20. oktobrī, strādājot pēc Rozes sistēmas, Rīgā tika uzstādīts pasaules rekords stenografēšanā – 727 stenogrāfijas zilbes minūtē. Rakstīts tika Aspazijas dzejolis “Jel dodat milzeņa domu man…”.

1925–1936 stenogrāfijas lektors Latvijas Universitātē. Attīstījis stenogrāfijas sistēmu, pielāgojis to citām valodām, popularizējis to.

1937 Londonas starptautiskā stenogrāfijas kongresa viceprezidents.

No 1927 starptautiskās valodu Akadēmijas loceklis.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Izdevis Jelgavā trīs savas grāmatas:

• „Latviešu stenogrāfija” (1908),
• „IDO Kopēja valoda..”(1911) un „
• Vispasaules valodas vajadzība” (1912).

(L.Limane)

Stenogrāfiju plaši izmantoja arī žurnālisti. Roze kopš jaunības dienām bija liels esperanto un ido valodas entuziasts un interesējās par ātrrakstīšanas sistēmām.