Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Altonavas iela 29-2
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 15/05/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Raibarts varat meklēt vietnē news.lv.

*****************************************

Dzimis 1903. g. 24. jūn. Jūrkalnes pag. Dauģos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Grieta, dz. Māliņa. Latvietis, katoļticīgs.

1914. g. beidzis Jūrkalnes pagastskolu un uzsācis mācības Alšvangas (Alsungas) ministrijas skolā.

No 1919. g. rudens mācījies Ventspils vidusskolā, pēc kuras beigšanas 1924. g. uzsācis tieslietu studijas LU.

1925. g. 4. martā iecelts par brīva līguma kancelejas darbinieku Tiesu palātā, no 1926. g. okt. vecākais kancelejas ierēdnis Tiesu palātā (no 1926. g. dec. jaunākais tiesamatu kandidāts).

1928. g. maijā atbrīvots no amata pēc paša lūguma (vairākus mēnešus strādājis par sekretāru Aizputes apr. valdē), bet 1928. g. dec. iecelts par vecāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā.

1931. g. febr. pārcelts tādā pašā amatā uz Rīgas apgabaltiesu; strādājis Rīgas iecirkņu miertiesnešu pakļautībā.

1932. g. okt. iecelts par miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā.

1933. g. febr. beidzis LU Tiesību nodaļu.

No 1935. g. 17. janv. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 4. civilnodaļā, 1936. g. maijā–1939. g. janv. Administratīvās un biedrību reģistrācijas nodaļas vadītājs.

1938 g. maijā–1939. g. sept. bijis arī Sabiedrisko lietu ministrijas juriskonsults lietpratējs biedrību lietās atsevišķiem darbiem (ar Ministru kabineta atļauju).

Rakstījis periodikā par juridiskiem jautājumiem.

1927.–34. g. bijis LZS biedrs.

No 1928. g. darbojies Aizsargu organizācijā (tieslietu darbvedis 6. Aizputes aizsargu pulkā, no 1935. g. tieslietu pārzinis 5. Rīgas aizsargu pulkā), Aizputes Latviešu biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latvijas Juristu biedrībā, biedrībā “Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds”, mednieku biedrībā “Strēlnieks”.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 14. jūn. apcietināts. 1942. g. 15. apr. piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1942. g. 15. maijā Soļikamskas soda nometnēs Usoļlagā.

Apbalvojumi: Latvijas Ak IV šķ., ANk.

Precējies 1933. g. 25. nov. ar Adu Alvīni Vīganti (dz. 1907. g. 18. febr.; strādājusi Tiesu palātā, sekretāre), meita Renāte Marta (dz. 1936. g. 7. jūl.), dēls Jānis (dz. 1939. g. 17. sept.). Ģimene no 1941. g. 14. jūn. izsūtījumā.

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.
 

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 172. l.; 1536. f., 2. apr., 874., 875. l.; 7427. f., 1. apr., 8965. l.; Aizsargu kartotēka; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-8260. l.; EVP; LUAJ.

No Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamenta 1935. g. 1. marta raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments ziņo, ka viņš uzdevis Valkas apriņķa lauku pašvaldību vecākajam atmaksāt apgabaltiesas loceklim J. Raibartam ceļa izdevumus Ls. 42,35 apmērā par amata zīmju izsniegšanu Valkas apriņķa pagasttiesu priekšsēdētājiem un tiesnešiem Smiltenē un Apē.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 874. l., 57. lp.)

No J. Raibarta 1936. g. 27. maija raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Pagodinos paziņot, ka š. g. 27. maijā izbraucu caur Poliju uz Ungāriju, lai piedalītos Ungārijas aizsargu organizācijas lauku tālizjādēs. Tieku komandēts no Aizsargu štāba. Rīgā atgriezīšos š. g. 14. jūnijā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 874. l., 61. lp.)

No J. Raibarta 1939. g. 1. nov. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Kociņam: “Šai nopietnajā brīdī, kad mūsu valsts vadība piegriež lielu vērību valsts drošības stiprināšanai, katram pilsonim ir pienākums pēc savām spējām to atbalstīt. Būtu vēlams, ka Rīgas apgabaltiesas tiesneši šo jautājumu apspriestu tuvākā kopsapulcē un nolemtu nodot vienreizēju kopēju ziedojumu valsts aizsardzības fondam. Pēc mana uzskata ziedojums varētu būt ne mazāks kā 10% no faktiski saņemamās viena mēneša algas.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 874. l., 79. lp.)