* 1895. X 17. Kursīšu pag.

                1916. X 13. Ņižņijnovgorodas 1. studentu bataljona brīvprātīgais,

                1917. IV 01. Pēterhofas 3. praporščiku skolas junkurs,

                1917. VIII 17. beidzis un paaugstināts praporščiks pakāpē,

                1917. VIII 28. Kājnieku 235. pulkā,

                1918. I 16. atvaļināts.

                1916. I 16. Kornilova Georga 1. Pulka karavīrs,

                1918. II 07. pulks iznicināts,

                1918. II 07. Kornilova pulka karavīrs,

                1918. V 11. paaugstināts podporučiks pakāpē,

                1918. VIII 15. atvaļināts.

                1919. II 22. Kapteiņa Graudiņa rotas vada komandieris,

                1920. VII 06. paaugstināts virsleitnants pakāpē,

                1919. VII 16. Lejas Kurzemes apgabala priekšnieka rīcībā,

                1920. X 07. atvaļināts.

                1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,

                Avots:       LVVA 5601-1-5055.

Toronto 23. janvāri beigušās sabiedriskā darbinieka — zvērinātā advokāta Jāņa Preisberga dzīves gaitas. Ar viņa aiziešanu latviešu tauta atkal zaudējusi vienu no saviem krietnākajiem dēliem. Aizgājējs visu savu mūžu bez lieka skaļuma, bet mērķtiecīgā nopietnībā bija veltījis kalpošanai savai tautai un Latvijai. Jāņa Preisberga šūpulis kārts 1895. gada 17.oktobrī Kursīšu pagastā. Beidzis pamatskolu, viņš izglītību turpināja Blūma reālskolā Rīgā. pēc tās absolvēšanas devās uz Pēterpili un vēlāk iestājās Rīgas politehniskajā institūtā, kas tai laikā atradās Maskavā. Sekoja iesaukšana cara armijā, kur Preisbergu iedalīja Studentu bataljonā un vēlāk pārkomandēja uz Peterhofas karaskolu. Kā leitnants viņš nonāca Azovā. Pirmajā pasaules karā cīnījās Ukrainas un Polijas frontēs. 1918. gadā viņš atgriezās Latvijā un tūlīt iestājās plkv. O. Kalpaka bataljonā. Kaujās pie Slokas viņu ievainoja. Ārstējoties Liepājas slimnīcā, leitnants Preisbergs organizēja savu rotu, kuru pats arī apmācīja. Andrieva Niedras valdības laikā viņš ar savu rotu bija aktīvs līdzdalībnieks t. s. Niedras "nolaupīšanas" plānā. A. Niedras valdībai pajūkot, ltn. J. Preisbergs ar savu vienību sagaidīja pirmā Latvijas ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa valdību atgriežamies Liepājā. Lai nodrošinātu pilsētā kārtību, Preisbergu izraudzīja par Liepājas militāro prefektu. Viņš bija arī Lejaskurzemes apgabala priekšnieka A. Bērziņa palīgs, un vēlāk tajos pašos amatos valdība abus pārcēla uz Latgali. Nostabilizējoties civilajai pārvaldei, apgabalu pārvaldes likvidēja, un J Preisbergs devās uz Rīgu, kur iestājās Latvijas universitātē studēt tieslietas, piedaloties latviešu studentu korporācijas Tervetia dibināšanā, bija šīs organizācijas seniors un filistrs. Viņš bija arī Latvijas universitātes 2. studentu padomes priekšsēdis. 1927. gadā Preisbergs pabeidza juridisko fakultāti un sāka strādāt par tieslietu amata kandidātu, advokāta palīgu un vēlāk zvērinātu advokātu. Jāņa Preisberga vārds latviešu sabiedrībai kļuva pazīstams 30-tos gados, kad viņš kā vienīgais latviešu advokāts uzņēmās Pērkonkrusta vadītāju G. Celmiņa, Ād.Šildes u. c. aizstāvēšanu tiesā. Līdz otram pasaules karam Preisbergs darbojās Rīgā. Boļševiku okupācijai beidzoties, viņu aicināja izstrādāt Tautas palīdzības statūtus. Kā tās juriskonsultam viņam nācās izcīnīt sīvas cīņas ar vācu okupācijas iestādēm statūtu apstiprināšanā. Tai pašā laikā viņu aicināja par padomdevēju Latviešu brīvprātīgo organizācijas komitejā. Viņš ari pievienojās plkv. K.Lobes un citu latviešu karavīru radītajai nacionālajai pretestības grupai. Viņš piedalījās arī Karavīru palīdzības organizācijas radīšanā. Kā Tautas palīdzības darbinieks J. Preisbergs sāka organizēt latviešu karavīru aprūpi frontē. Paša iniciātīvā viņš 1942. gadā devās uz ziemeļfronti, lai personīgi nodotu tautas ziedotās un karavīriem savāktās mantas. Ložu caururbtais Rīgas pilsētas zilais autobuss bija mēms liecinieks Preisberga braucienam uz pašām pirmajām frontes līnijām, kur cīnījās mūsu karavīri. Viņa sāktais karavīru aprūpes darbs vērsās plašumā, un latviešu karavīri vienmēr būs pateicigi Jānim Preisbergam par pašaizliedzīgajām pūlēm gādībā par cinītājiem frontē un viņu ģimenēm tēvzemē. 1944. gada rudenī J. Preisbergs devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1950. gadā ieceļoja Kanādā. Grūtā maizes darbā strādājot, viņš arī šeit ar sirdsdedzi darbojās latviešu sabiedriskajā dzīvē, piedaloties latviešu nacionālās apvienības Kanādā organizēšanā un būdams pirmais LNAK valdes priekšsēdis. Tāpat J. Preisbergs atrada laiku darbam Sv. Andreja draudzē, Toronto latviešu biedrībā. Viņš bija arī dedzīgs Toronto latviešu vienības nama idejas atbalstītājs. Par aizgājēju sēro dzīvesbiedre Lidija, dēls Raimonds, vedekla Ligita, meita Benita, znots Ansis, mazmeitiņa Silvija un māsa Marija Lāva. Jāni Preisbergu dziļā goddevībā pieminēs visa latviešu trimdas saime. Godavīru Dievs ir aicinājis pie sevis, bet viņa darbi un dzīve paliks mūsu sirdīs.

Avots: Latvija Amerikā, 01.02.1967