Jānis Pormals

Pievieno šai personai bildi!

Jānis Pormals - latviešu patriots, leģionārs, nacionālais partizāns, Latvijas Daugavas Vanagu organizācijas vadītājs no 1992. līdz 1997. gadam. Līdz 1947. gadam aktīvi un ar ieročiem rokās pretojies krievu okupantiem. Sodīts ar nāves sodu, kas nomainīts pret 25 gadu ieslodzījumu un izsūtījumu Gulag nometnēs (pavadījis Sibīrijā 18 gadus)

*

Jānis Pormals dzimis 1920. gadā Jēkabpils apriņķa Seces pagasta "Stalānos", audzis sešu bērnu ģimenē.

Mācījies Sunākstes, Jaunjelgavas skolās un Jelgavas lauksaimniecības skolā.

Tālaika skolēnos rika audzināts patriotisms, mīlestība pret savu dzimteni. 

Jānis Pormals brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, taču nākotnes nodomiem svītru pārvilka padomju okupācija. Viņš atceras, ka bataljona komandieris viņiem paziņojis - "Latvijas, par kādu cīnījās tēvi un vectēvi, vairs nav" - un novēlējis nekad nenodot Latviju un to, kas latvietim svēts. Jānis Pormals šim novēlējumam palicis uzticīgs visu mūžu. 

1941. gada jūnijā PSRS okupācijas vara Jānim atņēma tēvu, viņš bija liecinieks latviešu virsnieku traģēdijai Litenē. Jaunietis saprata, ka viņa uzdevums ir cīnīties par Latvijas brīvību.

1943. gadā, nodibinoties Latviešu leģionam, Jānis Pormals bija starp pirmiem tūkstoš iesauktiem un tika nosūtīts uz Volchovas fronti. 

Kara beigās viņš cīnījās Kurzemes frontē, kopā ar vecāko brāli Pauli tika iesaistīts izlūku grupā ar uzdevumu - organizēt partizānu cīņu padomju okupētajā territorijā. 

Brāli Pormaļi atgriezās dzimtajā pusē, Seces oagastā. Viņu vadībā šeit divus gadus darbojās partizānu vienība 'Vilkači", kas vaiīākkārt iesaistījās cīņā ar iznīcinātājiem. Partizāni izdeva avīzi Vilkaču Sauciens, ko tumšajās naktis izlīmēja apkārtējos pagastos. Skarba un briesmu pilna bija mežabrāļu dzīve, tomēr tajā bija ari sava romantika - svinīgā zvēresta došana pie karoga, 'Vilkaču" himna "Daugavina puto balta", ko partizāni naktī dziedāja pie Staburaga, jo naktis piederēja viņiem. Partizānu cīņa vērsās plašumā.

Par brāļu Pormaļu nodošanu čeka solīja 1000 rubļu prēmiju. Drīz kaujā ar istrebiķeļiem krita Jāņa brālis Paulis. 

Pēc "Vilkaču" vienības sagrāves J. Pormals devās uz Kurzemi, iesaistījās K. Pakula vadītajā partizānu vienībā.

1947. gada nogalē Jānis Pormals tika arestēts. Kara tribunāls viņam piesprieda nāves  sodu, bet tā kā PSRS 2 gadus bija izsludināts nāves soda moratorijs, vēlāk to nomainīja ar 25 gadiem soda nometnē. 

Jānis Pormals PSRS vergu nometnēs Vorkuta, Taišetā, Druskā un Mordovijā pavadīja 18 gadus un Latvijā atgriezās tikai 1965. gadā.

No izsūtījuma atgriezās arī Jāņa māte un māsas.

***

Mordovijas nometnē viņš tikās ar Latvijas brīvības cīnītāju Gunāru Astru. 

***

1968. gadā Latvija pirmo reizi no trimdas ASV viesojās Jāņa brālis, bijušais kurelietis Artūrs, kurš pēc nonākšanas ASV bija dienējis ASV armijā un izgājis spiegošanas apmācības kursu. 

Neskatoties uz toreiz pieņemto standartu, ka uz Latviju nevajag braukt, Artūram bija pienākums pret tuviniekiem - no Sibīrijas bija atgriezušies māte un brālis Jānis. Latvijas braucienos, kaut bija aizliegts, vienmēr apmeklēja sava tēva atstātās lauku mājas.

Kad 1971.gadā Eduards Berklavs un viņa domu biedri uzrakstīja "17 Latvijas komunistu vēstuli" - protesta rakstu pret Latvijas pārkrievošanu, ar Berklava darbabiedra Jāņa Galdiņa gādību informācija par tā eksistenci nonāca pie Jāņa. Jānis izkārtoja kontaktu par raksta nodošanu Artūram Sporta pils laukumā lielā ļaužu pūlī. Ievīstītu plastikātā un avīzēs, Artūrs Pormals to aptina ap rožu pušķa kātiem un izveda no Latvijas.

Šis nozīmīgais dokuments ar brāļu Dr.Trapānu un Dr.U.Ģērmaņa gādību tika pārtulkots dažādās valodās. To publicēja 14 valstīs daudzos desmitos laikrakstu.

***

Gandarijumu par savu dzīvi, kas ziedota cīņai par savas zemes brīvību, Jānis Pormals guva Atmodas laikā. Kopā ar citiem brīvības cīnītājiem viņš 1989. gadā Lāčplēšu dienā uzvilka sarkanbaltsarkano karogu Svētā Gara tornī. 

Kad 1990. gadā Latvijā atjaunota Daugavas Vanagu organizācija, Jānis Pormals aktīvi iesaistījās tās darbā un pēc dažiem gadiem kļuva par organizācijas vaditāju. Pēc viņa iniciatīvas tika šūdināts organizācijas karogs, iezīmētas brīvības cīnītāju piemiņas vietas, 1993. gadā uzstādīts un iesvētīts krusts pie "Vilkaču" partizānu vienības bunkura, Daudzevas pagastā uzstādīts piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem ar plāksnē iekaltiem cīnitāju vārdiem. 

Kaut ari, veselības stāvoklim pasliktinoties, Jānis Pormals vairs nespēja veikt Daugavas Vanagu vadītāja pienākumus, viņš joprojām aktivi piedalījās organizācijas sarīkojumos, kas veltīti kritušo cinitāju piemiņai.

Un katru gadu 22. oktobri - Gunāra Astras dzimšanas dienā - viņš piedalījās piemiņas bridi Meža kapos, stāsta par nometnē kopa pavadīto laiku. 
 

Jāņa Pormaļa mūžs bija veltīts cīņai par Latvijas brīvību. 

Elita Roze

Laiks, Nr.4 (22.01.2005)

Avoti: news.lv, DD

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis PormalsJānis PormalsTēvs00.00.188115.10.1941
        2Olga PormaleOlga PormaleMāte20.10.189221.03.1986
        3Arturs PormalsArturs PormalsBrālis25.11.192603.04.2013
        4
        Paulis PormalsBrālis00.00.191716.10.1946
        5
        Alberts PormalsBrālis
        Birkas