Rīgas 41.pamatskolas zīmēšanas skolotājs, pirms tam skolotājs Madonas vidusskolā.

Dzimis Liel-Auces pagasta Kalvu mājās. Pēc vectēva nāves tēvs pārdod mājas un pārnāk uz dzīvi Rīgā, kur uzņem mazu pārtikas bodīti Pārdaugavā Akmeņu ielā. Būdams alkoholiķis drīz izdzīvo arī to, saslimst un nomirst, atstādams sievu ar diviem maziem bērniem — Kārli un 10 gadu veco Jāni. Kārlis 12 gadu vecumā saslimst stiprā formā ar šarlaku, kura sekas — kliba kāja. Māte palikusi bez līdzekļiem, sāk pelnīt maizi ar bikšu šūšanu veikaliem. Mazais Jānis viņai palīdz pie bikšu gludināšanas un aiznešanas uz veikalu. Mātes vēlēšanās ir, lai dēls Jānis mācītos par drēbnieku, bet Jānim tas nepatīk Ar asarām acīs viņš lūdzas māti un citus tuviniekus neuzspiest viņam nepatīkamo arodu. Par visu vairāk viņš mīl krāsas. Par katru iegūto kapeiku viņš pērk krāsainos zīmuļus, eļļas krāsas un pastkartes. Sevišķi viņam patīk Beklina darbi, kurus sāk kopēt un priecājas, ja kopijas labi izdevušās. Māte sāk slimot un Jānim nu jāsāk pelnīt, lai uzturētu sevi un māti. Viņš iestājas par nažu tīrītāju Suvorova viesnīcā un no Jāņa algas viņi dzīvo. 1908. gadā māte nomirst un Jānis paliek ar brāli Kārli vieni. Kārlis ir dzērājs un nesaprot brāli. Tomēr atrodas cilvēki, kuri novēro Jāņa spējas un grib viņam palīdzēt. Vispirms viņš iestājas pie krāsotāja Rozes par mācekli, bet tas viņu neapmierina un 15 gadus vecs viņš sāk apmeklēt Blūma zīmēšanas skolu. Blūms, redzēdams Plases talantu un lielo gribu, mēģina viņu pierunāt, lai viņš mācās arī reālskolā, kas nepieciešama izglītībai. Nelīdz ne skolotāja, ne citu tuvinieku iespaids: viņam nepatīk mācīties. Viņš savu pasauli atradis krāsu rotaļās. 1913. gadā beidz Blūma zīmēšanas skolu, pēc kam dodās uz Petrogradu.

Pagājušā gada septembrī J.Plase saslima ar gripu, kas veicināja plaušu tuberkulozes attīstību. Visu ziemu viņš ārstējas Inčukalna skolotāju sanatorijā. Priecīgi bija skolēni un skolotāji, kad aprīļa pēdējās dienās viņš ieradās skolā un iesāka savu darbu. Skolas gada beigās šķīrāmies uz priecīgu tikšanos rudenī. Plase brauca uz Cēsīm pavadīt vasaru panzijā „Karola" uz Gaujas krasta un atvadoties teica: „Rudenī stāsimies darbā ar jaunu sparu un es ceru veikt visu nokavēto". 7.augustā viņu ieveda Rīgas pilsētas 1. slimnīcā bezcerības stāvoklī un 23. augustā Jānis Plase aizvēra acis uz mūžību.

Lai rastu atdusas vietu, J. Plase pēc nāves ierakstīts Ģertrūdes draudzē un tika apglabāts Ģertrūdes kapos.

Avots: Mūsu nākotne, 07.09.1929

          Zaļā vārna, 01.10.1929