Jānis Pirvics

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
19.08.1924
Miršanas datums:
03.02.1994
Mūža garums:
69
Dienas kopš dzimšanas:
36491
Gadi kopš dzimšanas:
99
Dienas kopš miršanas:
11122
Gadi kopš miršanas:
30
Tēva vārds:
Fricis
Kategorijas:
Aktieris, Dejotājs, GULAGa gūsteknis, Klauns, Komiķis, Leģionārs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīga, Lāčupes (Lācara) kapi

    Jānis Pirvics (dzimis 1924. gada 19 augustā, miris 1994. gada 3 februarii) bija latviešu aktieris un stepa dejotājs kurš 1950. un 1960. gados, pēc tam 1980. un 1990. gados bija Rīgas operetes teātra aktieris. Jānis Pirvics bija talantīgs aktieris komiķis, Latvijā vienīgais tik augstas klases mīms. Mūziķu aprindās viņu pazina kā izcilu komiķi, jo prata sasmīdināt jebkuru. Latvijā pirmais aizsācis stepa dejas kustību, pieredzi gūstot no cirka māksliniekiem, kas viesojās Latvijā.

    Politisku iemeslu dēļ 20. gadsimta sešdesmito gadu vidū Jānis Pirvics kopā ar sievu baletdejotāju Emīliju Pirvicu bija spiesti aizbraukt no Latvijas. Viņi ilgus gadus kopā ar dažādiem krievu māksliniekiem koncertēja pa visu Padomju Savienību. Visur viņu priekšnesumus uzņēma ar ovācijām, jo tie bija iestudēti augsā līmenī, un bijušās Padomju Savienības krieviski runājošajā teritorijā Jāni un Emīliju Pirvicus uzņēma kā "māksliniekus no rietumiem". Skatīties Jāņa Pirvica priekšnesumus nāca visā Padomju Savienībā pazīstamais aktieris-komiķis Arkādijs Raikins, kurš esot "aizņēmies" no Jāņa Pirvica vairākus priekšnesumus. Pēc tam kopīgā sarunā to atzinis un atvainojies. Stepa dejas pamatus Jānis Pirvics ir iemācījis Mārim Pūrim, kurš aktīvi nodarbojas un popularizē stepa deju Latvijā. Jānis Pirvics ir filmējies Rīgas kinostudijas filmā "Īsa pamācība mīlēšanā", kurā viņš tēloja dakteri krogā un filmā "Likteņa līdumnieki".

    1944. gadā Jānis Pirvics tika iesaukts vācu armijā SS 19. divīzijā. Viņš, tāpat kā visi latvieši SS 19. un 15. divīzijā, cīnījās par Latvijas neatkarību. Tika izcīnītas ļoti smagas kaujas gan pie Jelgavas, gan "Kurzemes katlā". Latviešu vīri cīnījās ļoti varonīgi un tikai vācu nodevības rezultātā (netika sagaidīts solītais atbalsts flangos), latvieši neaizgāja līdz Rīgai. Jāni Pirvicu sagūstīja "Kurzemes katlā" 1945. gadā un izsūtīja uz GULAG nometni ziemeļos — Belamor kanāla celtniecībai. Viņš izdzīvoja tikai tādēļ, ka prata ļoti labi zīmēt. Jānis Pirvics ir mācījies un pabeidzis pirmo kursu Rīgas mākslas akadēmijā glezniecības nodaļā. Atmodas laikā un vēlāk Jānis Pirvics, saprotot, ka otrais pasaules karš ir uzspiests latviešu tautai gan no vācu, gan no krievu puses, aktīvi darbojās, lai satuvinātu un mazinātu domstarpības starp latviešu karavīriem, kuri karoja frontes dažādās pusēs. Šis process ritēja veiksmīgi un bija pamats domāt, ka tuvākajā laikā, visi bijušie latviešu karavīri, gan tie kas karoja vācu, gan krievu pusē, apvienosies vienā — latviešu karavīru apvienībā. Diemžēl tam nebija lemts notikt, tas apstājās līdz ar Jāņa Pirvica nāvi. Viņš nomira 1994. gada 3. februārī.

    Avoti: wikipedia.org

    Nav pesaistītu vietu

      loading...

          Saiknes

          Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
          1
          Emīlija PirvicaSieva30.06.192924.12.2007

          Nav norādīti notikumi

          Birkas