Jānis Peniķis bija latviešu politologs, zinātņu doktors, valsts un sabiedriskais darbinieks.

Kuršu ķoniņu pēctecis.

Dzimis Cēsīs.

1944. gadā kopā ar vecākiem emigrējis uz Vāciju

1949. gadā pārcēlies uz dzīvi ASV.

1956. gadā absolvējis Viskonsinas Universitāti. Pēc tam docējis dažādās universitātēs.

No 1976. līdz 1979. gadam vadījis Latviešu fondu.

Kopš 1999. gada ir Latvijas Zinātnes padomes loceklis.

Aptuveni 60 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors.

2006. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

***

Emeritētais politisko zinātņu profesors Indiānas universitātē ASV, viesprofesors Latvijas Universitātē.

****

Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, bēgļu jautājums ir izraisījis krīzes atmosfēru, kas rosina dažādas kvalitātes spriedumus, spriedelējumus un pareģojumus. Latvijas valdība, t. i., Ministru kabinets, un Valsts prezidents visumā uz krīzes atmosfēru ir reaģējuši nosvērti un saprātīgi, bet to nevar teikt par atsevišķiem politiķiem un visdažādākajiem komentētājiem. Tos lasot vai klausoties, var domāt, ka valsts jau atrodas katastrofas priekšā.

Jaunākais šāds apgalvojums ir “Vienotības” priekšnieces Solvitas Āboltiņas izteikums presei, ka valstī ir konstitucionāla krīze, jo divas koalīcijas partijas, Zaļie zemnieki un Nacionālā apvienība, nepiekrīt “Vienotības” uzskatiem par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Nekādas konstitucionālas krīzes te nav. ZZA un NA darbojas Satversmes paredzētajā kārtībā. Ja abu partiju vadoņi nolems, ka jāizjauc tagadējā koalīcija, tad jautājums nonāks Saeimā un būs jāizveido jauna koalīcija un jauna valdība. Tādu procesu Latvija pieredzējusi jau daudzas reizes. Kamēr Latvija nebūs reformējusi izpildvaras, t. i., Ministru kabineta un premjera lomu Latvijas politiskajā iekārtā, tikmēr vienmēr būs jāsamierinās ar untumainu un ambiciozu politiķu lomu valsts politikas noteikšanā.

https://www.la.lv/penikis-krizes-konstitucionalas-un-citas