Pulkvedis, dienējis latviešu leģionā 2. Pasaules kara laikā.

Jānis Edvīns Nikolajs Palkavnieks dzimis 1894. g. Tukuma apriņķa Bēnes pagastā. Beidzis Baltijas skolotāju semināru. Karavīra gaitas uzsācis 1915. g. 16.janvārī, kad ieskaitīts 28. kājnieku rezerves bataljonā. 1915. g. 15. maijā komandēts uz 7. Maskavas kara skolu un tā paša gada 15. augustā paaugstināts pirmā virsnieka dienesta pakāpē. Nosūtīts uz 237.strēlnieku bataljonu un dažus mēnešus vēlāk uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu; 1916. g. 29. janvārī paaugstināts nākoša dienesta pakāpē. Par poručiku paaugstināts 1916. g. 29. maijā, bet par štāba kapteini 1916. g. 22. decembrī. Latvijas armijā dienesta gaitas sācis galvenā apgādības p-dē 1920. g. 20. jūlijā. Nākošā gada 19. decembrī pārvietots uz 2.Ventspils kājnieku pulku; 1921. g. 29. oktobrī beidzis kara juridiskos kursus, pēc tam pārvietots uz kara tiesu pārvaldi, kur 1923. g. apstiprināts par kandidātu kara tiesneša amatam. Bijis kara izmeklēšanas tiesneša amata pagaidu izpildītājs. 1927. g. 18. novembrī paaugstināts pulkvežaleitnanta dienesta pakāpē. Gadu vēlāk pagaidām izpildījis kara prokurora palīga amatu. 1931. gadā beidzis Latvijas universitātes tautsaimniecības-tiesību zinātņu fakultātes tiesību zinību nodaļu, iegūstot tiesību zinību kandidāta grādu. Tanī pašā gadā iecelts par kara tiesas pastāvīgo locekli. Apbalvots ar Triszvaigžņu ordeņa IV šķiru. Pēc Latvijas aneksijas PSRS 1940. gadā viņš tika atbrīvots no militārā dienesta. Kad vācu armija 1941. gadā okupēja Latviju, viņš uzsāka sadarbību ar vāciešiem. No 1944. gada 12. februāra līdz 1945. gada 2. maijam vadīja kara tiesu Latvijas Waffen-SS vienībās Waffen-Standartenführer der SS pakāpē. Pēc kara beigām viņš devās uz sabiedroto spēku okupētajām Vācijas teritorijām. 1945. gada 29. jūlijā viņš noslīka Mainas upē netālu no Vircburgas.

''Ar SS Reichsfīrera pavēli latviešu SS brīvprātīgā leģiona ģenerālinspekcija pārvietota no Liepājas uz Dancigu. 17. 10. 1944. no Liepājas ar kuģi ''Essberg'' izbrauca štāba daļa 32 virsnieku, 62 instruktoru un kareivju sastāvā un pulkveža Palkavnieka vadībā. Transports ierodas 18.10. 1944. Gotenhāfenā.''
Literatūra un Māksla, Nr.41 (10.11.1990)
Par E. Andersona rakstu «Kurelieši». Salīdzināšu divus šiem notikumiem veltītus darbus Edgara Andersona rakstu «Kurelieši» un Osvalda Eglītes dokumentālo aprakstu «Ēnas purva». Rakstā «Kurelieši» minēts:
«Daļa kureliešu aizmuka no Talsu cietuma. No 454 atlikušajiem Jekelns 89 vīrus nosūtīja uz Konicu pie 15. latviešu divīzijas, bet 356 ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē. No 27. līdz 30. novembrim latviešu SS tiesneši pulkveži Jānis Palkavnieks un Graudiņš un trīs vācu tiesneši Dr. Bastiens, Dr. Locs un vēl kāds no Štuthofas uz latviešu leģionu pārsūtīja 244, uz darba vienībām 67 un paturēja koncentrācijas nometnē 34.» Osvalds Eglīte «Ēnas purvā» 137. Ipp.: «Visi viņi nokļuva Štuthofas koncentrācijas nometnē tālākai šķirošanai. Šo «darbu» SS leģiona ģenerālininspektors SS grupenfīrers R. Bangerskis uzticēja bijušajam Latvijas armijas karatiesas loceklim pulkvežleitnantam Gailītim un pulkvedim Palkavniekam. leradušies Štuthofā, viņi krasi šķiriski pieejot, vispirms atlasīja zemes īpašniekus un mantīgos. Pārējiem provokatoriski piedāvāja izvēlēties dienestu frontē vai būvbataljonos.
Tos, kas izvēlējās pēdējos, nosūtīja uz iznīcināmo ieslodzīto baraku «Lagerstufe 1». Par labojamiem atzina tikai apmēram 150 cilvēku.» ... Viņš bija apbalvots ar Krievijas Sv. Vladimira 4. šķiras ordeni ar zobeniem, Sv. Staņislava 3. šķiras ordeni ar zobeniem un Sv. Annas 3. un 4. šķiras ordeni ar zobeniem un 3. un 4. Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni.

Bataljona komandierim kapteinim Eduardam Paulam pirmie tuvākie palīgi šajā periodā bija tikai deviņi jauni virsnieki - poručiks Arvīds Skurbe, podporučiks Edvīns Mednis, praporščiki Mārtiņš Alps, Jānis Bērziņš, Žanis Rūdolfs Grietēns, Jānis Edgars Ozols, Jānis Edvīns Nikolajs Palkavnieks, Roberts Sockis un Augusts Zaure.  (http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_4.html)