Jānis Olafs Lapsa, dz. Svitenes pag.Kapūnu mājās Jura un Trīnes Lapsu ģimenē. Sieva - skolotāja Milda dz. Šķendere.

1.pasaules kara laikā,pēc kara skolas beigšanas, iestājies latviešu Strēlnieku pulkā un dienējis 5.Zemgales  pulkā, kā rotas komandieris kapteiņa pakāpē, kaujās pie Juglas smagi ievainots, kritis vācu gūstā.

Atgriezies Latvijā 1918.rudenī, organizējis 1.Neatkarības rotu Kalpaka btaljonā.1.Pasaules kara laikā piedalījies kaujās Nāves salā. Ložmetējkalnā, Tīreļpurvā, Ziemassvētku kaujās. Latvijas Brīvības cīņu laikā ar kaujām aizgājis no Liepājas lidz pat Zilupei. Piedalījies arī kaujā pie AIrītēm,kur krita bataljona kom. Oskars Kalpaks. Par Saldus atbrīvošanu no lieliniekiem un sevišķi smagajām kaujām dzimtajā Zemgalē, apbalvots ar L.K.O. Nr.576.

Pēc Brīvības cīņu beigām, dienējis Liepājas pulkā kā faktiskais pulka komandieris. Vēlāk dienēja Latvijas Robežsardzes 1.Dagdas bataljona komandiera postenī, pulkvežleitnata pakāpē.

Apcietināts 1940. gada 10. oktobrī Navļānos. Tiesāts Sevišķajā apspriedē (SA) 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. SA tiesu aizmuguriski sprieda paši čekisti, nepieaicinot tiesājamo vai lieciniekus. Miris Osohlagā 1952. gada 5. decembrī. VDK lieta Nr. p6173.

***

LKOK nr.3/576

Lapsa, Jānis Olafs

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1893. g. 7. novembrī Svitenes pagastā.

+ 1952. g. 5. decembrī Magadanas nometnē Osoblagā.

Apbalvots par cīņām 1919. g. 12. martā pie Lašupītes, Aunu kroga, Ducmaņa skolas un Saldus pilsētas. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis-leitnants.

NKVD apcietināts 1940. g. oktobrī. 1941. gadā deportēts.

Dzimis 1893. g. 7. nov. Svitenes pagastā Izglītojies Jelgavas tirdzniecības skolā, pēc tam Rīgā tehniskajos kursos. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. rudenī, dienējis 3. rezerves kājnieku bataljonā Pēterhofā. 1916. g. maijā beidzis 2. Pēterhofas praporščiku skolu, iedalīts 78. rezerves kājnieku pulkā Kazaņā par rotas komandieri. 1916. g. sept. pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīņās pie Ložmetējkalna. apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiras 1917. g. kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 30. dec. Rīgā. Virsnieku rezerves rotas rindās piedalījies kaujās kā šīs rotas komandieris,    paaugstināts par kapteini.

1919. g. 12. martā pie Lašupītes ienaidnieka ložmetēju krustugunī Lapsa sakārtoja rotu, izsita pretinieku no Aunu kroga un Ducmaņa skolas un ar nelielu grupu brīvprātīgo pēc savas ierosmes ieņēma Saldu, kur guva bagātīgas trofejas. 

Piedalījies arī kaujās pie Batariem, Ķemeriem un Slokas. Pēc Rīgas atbrīvošanas cīnījies Latgales frontē. Iecelts par 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera palīgu. Cīņās pret bermontiešiem bijis pulka komandieris. 1919. g. dec. pārcelts uz 4. Zemgales divīziju. Bataljona komandieris 12. Bauskas kājnieku pulkā. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1920.gada. 11. jūn. 1921. g. maijā atvaļināts. 

No 1923. g. 10. Cēsu aizsargu pulka 3. bataljona komandieris. 1927. g. iestājies robežsardzes dienestā par grupas priekšnieku Ludzas apr. Vēlāk raj. priekšnieks Ilūkstes robežapsardzības apgabalā, arī 12. Ilūkstes aizsargu pulka 1. bataljona komandieris. Neatkarības pēdējos gados dienējis Zilupes robežapsardzības apgabalā, 1. Dagdas robežsargu bataljona komandieris. Piedalījies pretošanās kustībā pēc padomju okupācijas. 

1940. g. okt. apcietināts. 1941. g. deportēts uz Krieviju, PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja Lapsa uz 8 gadiem. Gājis bojā Osoblaga nometnē Magadanā 1952. g. 5. dec.