Tēlnieks Jānis Nagliņš dzimis 1943. 4. oktobrī Dobeles apriņķa Austrumu ciemā „Ozolos”, zemkopja ģimenē.   No 1965.g. apmeklējis tēlnieces Līzes Dzeguzes vadīto Tautas tēlotājas mākslas studiju  Republikāniskajā arodbiedrību padomes kultūras namā.   1975.g. mākslinieks beidza Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas (toreiz T. Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija) Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu – pieminekli „Rīgas atbrīvotājiem”, diplomdarba vadītājs V. Albergs. Izstādēs Latvijā un ārzemēs tēlnieks piedalījās no tā paša 1975. gada, bet par Mākslinieku Savienības biedru kļuva 1983. Līdztekus radošajam mūžam Jānis Nagliņš ir bijis arī pedagogs.   Strādājis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektu un celtniecības fakultātē Grafikas un arhitektūras kompozīcijas katedrā par vecāko pasniedzēju no 1975- 1990, bet no 1993- O. Auzera mākslas koledžā.   Mākslinieks veidojis skulptūras granītā. Radot tādus izjustus darbus kā -mazmeitas Karlīnes Anetes Nagliņas skulptūru, portretus- „Pašportrets”, „Rodēns”, „Neiropatalogs Vladimirs Behterevs”(1980).   Ar skaistiem darbiem J. Nagliņš papildinājis Latvijas memoriālo mākslu, radot kapi pieminekļus Z. Zāģereim (1968), ”Sportistam O.Mālniekam”(1973). O.Mālnieka piemineklis veidots no sīkgraudaina, sarkana granīta. Biezās plāksnes viegli noapaļotajā sānu šķautnē izcērtot portretcilni – jauna vīrieša galvu ar pagarinātu kakla daļu, kas akcentē dinamisku augšuptieci. To uzsver arī lielo masu novietojuma kontrastējošie ritmi, jo tēlnieciskā daļa uz zemā, regulārā cokola novietota slīpi. J. Nagliņš darinājis figurālus un dekoratīvus darbus- „Halasana”, „Torss”. Taču ne tikai klasiskais granīts un marmors ir iedvesmojis mākslinieku.   Viņš bijis viens no Latvijas Tēlnieku Centra Ārzemju mākslas muzejā sarīkotās izstādes „Dolo- mīts” māksliniekiem. J. Nagliņš piedalījies Zvārtavas skārda simpozijā 2001. 1976.g. izstādē „Darba cilvēks tēlotājmākslā” redzams J. Nagliņa čugunā darinātais „Celtnieks”. "Zelta lēdija" veidota sudrabā. J. Nagliņš ļoti daudz strādājis bronzā, radot interesantus sīkplastikas darbus, kuros mākslinieks meistarīgi spēlējas ar dažādu materiāla apstrādi un ķermeņu plastiku. Arī animālijas žanrā tēlnieks veidojis gan pavisam nelielus, gan iespaidīga izmēra bronzas darbus. Īpaši tiek izcelta tēlnieka Jāņa Nagliņa 1982 gadā sarīkotā izstāde Rīgā, kopā ar grafiķi E.Viliamu un gleznotāju M.Lielmani.

Dzīvojis Pampāļu ielā, Bieriņos.

2011.gada 1.decembrī apraujas mākslinieka mūžs.