Jānis Mūzis dzimis 1902. gada 8. decembrī lauksaimnieku Lienes (1868-1967) un Jāņa (1866-1939) Mūžu ģimenē Valkas apriņķa Smiltenes pagastā “Vecgūžos”. Skolas gaitas sāktas vietējā Bērzaines skolā, pēc Kļaviņa elementārskolas beigšanas viņš turpināja mācīties Smiltenes Reālskolā. 

1919. gada 3. jūnijā viņš no skolas sola brīvprātīgi iestājās Ziemeļlatvijas brigādē un ar 8. augustu kļuva par Smiltenes iecirkņa komandantūras karavīru. Ar 1919. gada 1. novembri viņš tika atvaļināts. Pēc Kurzemes atbrīvošanas 1920. gada janvārī Jāni Mūzi kā nepilngadīgu demobilizēja izglītības turpināšanai. Vidusskolu viņš beidza 1922. gadā Rīgā.

1922. gada rudenī Mūzi uzņēma par kadetu Kara skolas Artilērijas nodaļā, kuru viņš beidza 1924. gada 1. septembrī, un ieguva leitnanta dienesta pakāpi. 

1923. gadā Jānis Mūzis apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi.

1924. gadā J. Mūzis pabeidza Kara skolu un 1. septembrī kļuva par Latgales artilērijas pulka jaunāko virsnieku, 1926. gada 12. oktobrī - par Kara skolas Artilērijas nodaļas vada komandieri. Ar 1928. gada 17. novembra pavēli paaugstināts par virsleitnantu.

1928. gadā Jānis Mūzis apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļu, 1929. gada 16. novembrī - ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.

1929. gadā artilērijas virsnieks Jānis Mūzis šķēršļu pārvarēšanas starptautiskajās jāšanas sacensībās izcīnīja prezidenta Gustava Zemgala balvu - viņam tika pasniegts Zelta pulkstenis. Viņš cīnījies arī bendija sacīkstēs, aizstāvot Armijas sporta kluba godu.

1931. gada 28. jūlijā J. Mūzis kļuva par smagās artilērijas pulka vada komandieri.

1934. gada 17. novembrī paaugstināts kapteiņa leitnanta pakāpē.

1935. gada 7. jūnijā apstiprināts Armijas štāba saimniecības daļas nodaļas priekšnieka palīga amatā. Strādādams Armijas štāba saimniecības daļā, viņš cita starpā izstrādāja slepenu degvielu sadalīšanas plānu valstij, ja Latvijai uzbruktu ienaidnieks.

1936. gada 30. jūnijā ar valsts prezidenta Dr. K.Ulmaņa pavēli kapt.-ltn. Jānis Mūzis tika pārcelts no armijas štāba uz Latgales artilērijas pulku, paaugstinot viņu par kapteini, un ar 3. jūliju kļuva par Latgales artilērijas pulka baterijas komandieri.

Kad trīsdesmitajos gados pēc ģenerāļa Baloža ierosmes spējīgākiem virsniekiem pavērās ceļš uz augstāko izglītību, Jānis Mūzis sāka studēt tautsaimniecību Latvijas Universitātē. Tajā pašā gadā viņš pievienojās studentu korporācijas “Selonija” saimei. 1937. gadā viņš beidza Latvijas Universitātes tautsaimniecības nodaļu, vēlāk ieguvis maģistra grādu ekonomikas zinātnēs (mag. oec.). Studiju laikā savā autobiogrāfijā Jānis Mūzis rakstījis, ka bērnības un skolas gadi pagājuši samērā trūcīgos apstākļos, jo ģimenē auga 6 bērni. Iztiku mācībām Rīgā un vēlāk studijām Jānis daļu bija saņēmis no tēva, pārējo - no paša izpeļņas vasaras brīvlaikos.

1936. gada 20. maijā sākās kapteiņa Jāņa Mūža darba gaitas Armijas ekonomiskajā veikalā, jo viņa tautsaimnieka spējas bija novērtējis Armijas ekonomiskā veikala (AEV) priekšnieks Andrejs Lejassauss. 1937. gada februāra sākumā viņš tika iecelts per AEV Rīgas nodaļas priekšnieku Brīvības bulvārī 3. Aatmiņu stāstījumā Zviedrijas Latviešu pensionāru biedrības izdevumā "Sveiciens" (Nr.50, 1984. gada maijs - jūnijs) J. Mūzis ir detalizēti izstāstījis par  AEV un savu darbu tajā. 

Sakarā ar Armijas ekonomiskā veikala darbinieku apbalvošanu veikala 20. gadadienā 1939. gada 26. oktobra Valsts prezidents Kārlis Ulmanis bija apstiprinājis ordeņu kapitula lēmumu par Viestura ordeņa IV šķiras piešķiršanu kaptenim Jānim Mūzim.

1940. gada 17. jūnijā Rīgā ienāca sarkanarmija. AEV vadība, t.sk. J. Mūzis tika atvaļināti no kara dienesta un atlaisti no darba. AEV tika pārdēvēts par Rīgas universālveikalu. Pārdzīvojis sarkanarmijas okupācijas gadu, pēc Rīgas atbrīvošanas kapteinis A. Ķikuts uzaicināja kapteini Jāni Mūzi uzņemties AEV galveno vadību. Vācu okupācijas laikā, līdz 1941. gada beigām, veikala dokumentus kā direktors ir parakstījis Jānis Mūzis. 

1944. gadā Jāni Mūzi aizturēja vācu SD vīri, un, tikai pateicoties laimei, viņš nokļuva Liepājā un tālāk Rietumos. Pēc bēgļu gaitām Vācijā J. Mūzis 1948. gadā nonāca Edmontonā (Kanādā). Viņš no Eiropas izsauca dzīvesbiedri Anastasiju (1911-2008) un meitu Māru. Pirmais darbs bija dzelzceļa sistēmā, tad Vūdvarda preču namā. Tūdaļ pēc darba iegūšanas J. Mūzis iestājās Kanādas rezerves armijas Bruņotajā pulkā. Vēlāk viņš pārgāja valsts dienestā, 22 gadus strādāja Albertas provinces valdības Lauksaimniecības ministrijas Zemes un mežu departamentā par Zemesgrāmatu nodaļas ierēdni. 

Brīvajā laikā kopā ar sievu un meitu Jānis Mūzis aktīvi darbojās Kanādas latviešu biedrībā "Imanta", būdams tās vadītājs. Viņš vadīja arī Edmontonas Latviešu evaņģeliski luterisko trimdas draudzi. Tāpat viņš paturēja ciešas saites ar savu mūža brālību “Selonija” un Latviešu Virsnieku apvienību Kanādā. 

Jānis Mūzis bija apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni, Atbrīvošanas kara piemiņas medaļām, kā arī ar karalienes Elizabetes Kanādas rezerves armijas medaļu.

Kapteinis Jānis Mūzis devās mūžībā 79 gadu vecumā 1988. gada 8. maijā Edmontonā.  Viņa mirstīgās atliekas tika pārpelnotas 13.maijā. Viņa izvadīšanā bēru namā bija pulcējušies pāri par simts bērinieku - sieva, meita, znots, divi mazbērni, draugi un paziņas. Viņa pelnu urnu sedza Latvijas karogs. Ar mācītāja Krugera dievvārdiem, dziesmu "Gaišais ceļš, gaišais ceļš" un solista dziedātu "Ave Marija" pavadītāji atvadījās no aktīvā tautas darbinieka. J. Mūža mirstīgās atliekas pēc viņa paša vēlēšanās tika pārvestas uz Katskiļu kapsētu (Rotas kapiem), kur urnu novietoja korporācijas “Selonija” nodalījumā.

Avoti

LVVA 1503-1-116-373, 1504-1-72

Kadets : žurnāls. 1988, Nr. 16.

V.Eihenbauma arhīvs