17. jūlijā Sidnejā miris zinātnieks un kultūras darbinieks Jānis Muižnieks.

Viņš dzimis 1911. gadā Rīgā, 1928.gadā beidzis Rīgas valsts tehnikuma mašīnbūves nozari un tā paša gada rudenī iestājies Latvijas universitātes mehānikas fakultātē. Jau šajā laikā viņu saistīja lidošana, tādēļ J.Muižnieks iestājās Aizsargu aviācijas pulkā 1933.gadā, pārtraucot studijas, lai paveiktu obligāto karadienestu Aviācijas pulkā. Viņš nobeidz Kara aviācijas skolu un no dienesta atvaļināts kā rezerves kara lidotājs.

Atjaunojis studijas, 1937. gadā Muižnieks iegūst inženiera-mehāniķa grādu summa cum laude un kļūst par asistentu pie tehniskās mehānikas katedras. Lidošanu Aizsargu aviācijas pulkā viņš turpina līdz 1940. gadam.

1938.g. J. Muižniekam piešķir Kristapa Morberga fonda stipendiju studijām Romas universitātē, kur viņš 1939.g.iegūst aviācijas inženiera zinātņu doktora grādu. Pēc atgriešanās LU, viņš izstrādā habilitācijas darbu un 1943.g. kļūst par privātdocentu aviācijas zinātnēs, paralēli strādājot par aerodinamikas nozares vadītāju vācu lidmašīnu rūpnīcā. Viņam ir ģimene — dzīvesbiedre matemātiķe Mirdza, divas meitas (divi dēli dzimuši vēlāk).

Kad 1945. gadā sāk formēties Latviešu gaisa spēku vienība, tai pievienojas arī Jānis Muižnieks. Savas kara gaitas viņš aprakstījis grāmatā Putnu ceļš; piedalījies 163 uzlidojumos un apbalvots ar Dzelzs krusta 2. un 1. šķiru. Kara beigu posmā pie Karalaučiem ievainots.

Kad 1946.g. Vācijā dibinās Baltijas universitāte Pinebergā, Muižnieks tur ir ārkārtas profesors tehniskajā mehānikā un aerodinamikā.

1949.g. viņš ar ģimeni izceļo uz Austrāliju, kur no 1951.—76.g. māca universitātē plūsmas mehāniku, aerodinamiku un lidmašīnu būvi. Zinātnisko atvaļinājumu 1969.g. viņš pavada Notinghemas universitātē, mācot plūsmas mehāniku.

Sarakstījis vairākus zinātniskus darbus. Akadēmiskais darbs bija Jāņa Muižnieka dzīves pamats, taču ne viss saturs.

Jau kopš jaunības gadiem viņu saista mūzika. No 1928. — 31. g. Muižnieks mācās Rīgas mūzikas institūta klavieru klasē, bet Pinebergas laikā — kompoziciju pie prof. H. Pavasara. Pieķeršanās mūzikai deva ne vien prieku Muižniekam vaļas brīžos, bet arī ērģelnieku Sidnejas latviešu draudzēm.

Pēc dabas Jānis Muižnieks bija ekstroverts romantiķis, un saduršanās ar dzīves problēmām viņam deva iemeslu tās risināt rakstos un dzejā. Muižnieks arī bija aktīvs dalībnieks latviešu sabiedriskajā dzīvē, rakstījis presē, sniedzis referātus un piedalījies sarīkojumu organizēšanā. Jau kopš studiju laikiem bijis stud.korp. Selonija loceklis un aktīvs dalībnieks korporāciju dzīvē, jo uzskatīja par nepieciešamu mūsu studējošo jaunatni audzināt nacionālā garā.

Jāni Muižnieku pēdējā gaitā Sidnejā izvadīja 28. jūlija sestdienas rītā no Vienības draudzes dievnama Stratfīldā.