Jānis Misiņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.04.1862
Miršanas datums:
17.01.1945
Papildu vārdi:
Aizkrācnieks
Kategorijas:
Bibliotekārs, Grāmatizdevējs
Tautība:
 latvietis
Kapa vieta:
Jāņa un Annas Misiņu kapa vieta
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

“Prasat, ar ko tad viņš ir apmierināts?  Ne ar ko, jo visur tak saskatāmi tādi vai citādi cilvēcīgi trūkumi. Viņa dabā šī dziņa  pēc pilnības, pēc pareizības līdz vissīkākiem  sīkumiem, ir tomēr viena no tām pozitīvām  rosinātājām īpašībām, par kuru mēs varam  tikai priecāties. Tā nav ļāvusi viņam palikt  pusceļā, ir sargājusi no paviršības, kuru viņš  necieš, mudinājusi sakrāt vispilnīgāko latvisko bibliotēku, sastādīt vispamatīgāko grāmatu rādītāju,”  

tā par grāmatu vācēju, krājēju,  grāmatsējēju, grāmatu tirgotāju, izdevēju, literatūras pētnieku, Misiņa bibliotēkas dibinātāju, bibliotekāru un latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicēju Jāni Misiņu 1925. g.  rakstīja literatūrvēsturnieks Kārlis Egle  (1887–1974)

***

Jānis Misiņš (dzimis Tirzas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu bibliofils, bibliogrāfs un Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs. Misiņa bibliotēkas izveidotājs.

Dzimis Tirzas pagastā, saimnieka ģimenē. Tēvs mācējis gan lasīt, gan rakstīt, lai arī nebija skolots. Bērnībā Jānis izslimojis šarlaku, kas atstājis nedziedināmu kaiti kājās. Veselības dēļ skolojies pašmācības ceļā. Tas prasījis daudz pūļu, enerģijas un gribas. Mierinājumu radis grāmatu lasīšanā.

1876. gadā Velēnas un Tirzas draudzēs par ārstu sāk strādāt dr.med Aleksandrs Šummers (1839.-1883.), kurš Jānim Misiņam izoperē slimības skartās vietas un izdziedina viņu.

5 turpmākos gadus Jānis Misiņš nostrādā par aptiekāra palīgu. Te arī sastop mūža mīlestību, par sevi 3 gadus jaunāko saimniekmeitu Annu Jaunzemi, kura atbalsta viņu un kvēli tic Jāņa dzīves mērķim: vākt, krāt un sargāt latviešu grāmatas. Ietekmējoties no Matīsa Kaudzītes, Krišjāņa Valdemāra un Friča Brīvzemnieka aizvien vairāk nostiprina latvisko stāju, pat parakstās kā Misiņu Jānis. Tas ir iemesls uzskatu nesaderībai ar darbadevēju vācieti Šummeru.

Krišjāņa Barona krājumā ir vairāk kā tūkstotis Jāņa Misiņa savāktās tautasdziesmas.

1885. gadā Misiņš saņēma atļauju Tirzas pagasta "Krācēs" izveidot privātu, publikai pieejamu bibliotēku. Nedaudz vēlāk turpat tika izveidota arī grāmatsietuve.

No 1892. gada bibliotēka un grāmatsietuve atradās Lejasciemā, kur Misiņš atvēra arī grāmatu veikalu.

1906. gadā pārcēlies uz Rīgu. Tur nodarbojies ar grāmatu izdošanu.

No 1911. līdz 1914. gadam Misiņš bija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas bibliotekārs.

Neilgajā padomju varas periodā 1919. gadā bija iecelts par Latvijas arhīva pārzini.

No 1919. līdz 1920. gadam Misiņš bija Latvijas Centrālās bibliotēkas (tagadējās Latvijas Nacionālās bibliotēkas) vadītājs, bet no 1920. līdz 1938. gadam Rīgas pilsētas bibliotēkas (tagadējā LZA Fundamentālā bibliotēka) latviešu grāmatu nodaļas vadītājs un direktora vietnieks.

1925. gadā Misiņš nodeva savu bibliotēku Rīgas pilsētas valdei. Tā ieguva Misiņa bibliotēkas nosaukumu (šodien Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēka). Misiņš bija arī dažādu pētījumu, bibliogrāfiju autors.

Par vienu no nozīmīgākajiem darbiem tiek uzskatīts — «Latviešu rakstniecības rādītājs» (1-2, 1924. — 1937.).

Miris 1945. gada 17. janvārī Rīgā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

***

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Bijusī "Suvorova viesnīca"Bijusī "Suvorova viesnīca"nav precizētalv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        Nav norādīti notikumi

        Birkas