Dzimis 1924. gada 3. februārī Vecgulbenes pagasta „Gundegās”.

Beidzis Madonas ģimnāziju.

Otrā pasaules kara laikā iesaukts Vācijas darba dienestā un vēlāk pārskaitīts uz latviešu leģionu. Beidzis Lauenburgas instruktoru skolu. Iedalīts 15. divīzijas 34. grenadieru pulkā.

Zēdelgemas gūstekņu nometnē bija viens no Daugavas Vanagu dibinātājiem.

1948. gadā izceļoja uz Lielbritāniju. Sākotnēji strādāja Sutonas lauksaimniecībā nodarbināto nometnē. Vēlāk apmetās Birmingemā un strādāja Kabarijas saldumu fabrikā.

No 1950. gada līdz mūža galam darbojās Daugavas Vanagu Fonda Birmingemas nodaļas valdē, tajā skaitā 18 gadus pildot valdes priekšsēdētāja pienākumus.

No 1959. līdz 1970. gadam vadījis nodaļas dramatisko kopu. Iestudējis virkni izrāžu, tajā skaitā pats sarakstījis divas lugas: „Kara zirgs” un „Dampis mājās”.

Ilgstoši darbojās Daugavas vanagu Fonda revīzijas komisijā un jaunatnes daļā.

Ievēlēts par Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā locekli.

Apbalvots ar DVF un DV CV atzinības rakstu un Daugavas Vanagu nozīmi zeltā (1962).

Sieva: Zeltīte Miezīte, dzimusi Lūciņa.

Miris Birmingemā 2000. gada 28. jūlijā.

Pēdējā gaitā pavadīts 10. augustā Lodžhila krematorijā.