Vijolnieks, Latv. ārkārtējs sūtnis un pilnvarots ministrs Brisselē, dzimis 22. augustā 1875. gadā, Kurzemē. Muzikālo izglītību guvis deviņdesmitajos gados Pēterpils konservatorijā. kur kā 18 gadus vecs jauneklis iestājās prof. Krasnokutska vijoles klasē, kuru beidza ar brīvmākslinieka grādu. Vēlāk vijoļspēlē papildinājies pie O. Ševčika, Parīzē. Pēterpilī līdz revolūcijai spēlēja galma orķestrī, pēdējos gados kā koncertmeistars. Pārnācis dzimtenē, ņēma aktīvu dalību Latvijas konservatorijas nodibināšanā, bija tās pirmais speciālās vijoļu klases vadītājs. Konservatorijas stīgu kvarteta kamermūzikas koncertos spēlēja kā pirmais vijolnieks. Darbu Latvijas konservatorijā pēc gada pusotra L. atstāja, jo viņa pienākumi Ārlietu ministrijā prasīja daudz darba, īpaši visos ārzemju braucienos, kur viņam bija jāpavada Z. Meierovics. Vēlāk tika iecelts par ģenerālkonsulu Briselē, un no 1929. g darbojas kā Latvijas ārkārtējs sūtnis un pilnvarots ministrs Briselē. Šajā postenī darbodamies, L. ļoti daudz darījis latvju mākslas un it īpaši mūzikas populārizācijā Beļģijā. Ar viņa starpniecību Briselē viesojušies vairāki izcili mūsu mūzikas mākslinieki, sarīkoti latvju mūzikas koncerti, latvju mākslas izstādes, latviešu baleta vakari u. t. t. (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930)

    ***

1938.gadā atvaļinājies no diplomātiskā dienests. 1948.gadā piešķirta Beļģijas pavalstniecība.