Dzimis Mārcienā (Madonas novads), ļoti gleznainā apvidū -„Aizkalniešos”.

Viņš bija zemnieka Jāņa Maršāna un Edes (dzimušas Šleseres) pirmdzimtais. Deviņus gadus vēlāk šajā ģimenē piedzima arī meita – Marianna, kura, tāpat kā brālis, bija apveltīta ar ļoti labu krāsu izjūtu un mākslinieces talantu un visu savu mūžu veltīja aušanai.

Viņa bija viena no pirmajām Tautas Daiļamata meistarēm Latvijā, un viņas darbi tika izstādīti gan Latvijā, gan ārzemēs.   Neskatoties uz lielo gadu starpību, brāļa un māsas starpā valdīja ļoti ciešas un draudzīgas attiecības.  

Jau mācoties vidusskolā, Jānis izjuta aicinājumu gleznot, taču, pabeidzis to, iestājās Rīgas Kara skolā, jo tajā audzēkņiem nebija jāmaksā skolas nauda.

1937. gadā, pēc Kara skolas absolvēšanas, Jāni ieskaitīja 2. Ventspils kājnieku pulkā. Sekoja dienests Liepājā. Dienesta laikā viņš iestājās Rīgas Aviācijas skolā, un, pabeidzis to, tālāko dienestu turpināja Aviācijas pulkā.  

1940. gadā, ienākot krievu armijai, J. Maršānu demobilizēja. Neilgu laiku viņš strādāja Rīgas kriminālmilicijā.  

1941. gadā Jānis iestājās Mākslas akadēmijā Ārija Skrides ainavas klasē. Zīmēšanu mācījās pie Kārļa Miesnieka, taču lielākā autoritāte studiju laikā, neapšaubāmi, bija profesors Vilhelms Purvītis, kurš uzteica jaunā censoņa krāsu izjūtu un gleznieciskumu, taču aicināja vairāk piestrādāt pie zīmējuma. Tajā laikā profesors vasaru pavadīja „Aizkalniešos” un tur Maršāna tēva mājās dzīvodams, gleznoja kopā ar jauno studentu. Tā Jānim bija lieliska iespēja mācīties un celt savu profesionālo meistarību. Šis laiks atstāja neizdzēšamu iespaidu uz visu viņa turpmāko daiļradi. Tā laika darbos jūtama ļoti spēcīga lielā meistara ietekme.  

Diemžēl studijas Mākslas akadēmijā pārtrauca karš. Vasarā viņu iesauca Leģionā 15. pulkā (komandieris Janums). Drīz vien virsleitnantam Jānim Maršānam bija jādodas uz fronti. Cīņas notika Nevelē (Baltkrievija). Tur Jānis saslima ar tīfu un viņu nosūta ārstēties uz Jelgavas hospitāli. No turienes viņš tiek pārcelts uz veselības rotu Zaļeniekos.  

Ienākot krieviem, J. Maršāns palika Kurzemes katlā un cīnījās pie Džūkstes netālu no Jaunpils.   Pēc kapitulācijas Jānis iet caur filtrāciju Liepājā, no turienes viņu nosūta uz Butirkas cietumu Maskavā. Tālākais ceļš viņu aizved uz Sibīriju - rūdas raktuvēm Noriļskā (1944.-1954.)  

No Sibīrijas Jānis atgriežas ar sadragātu veselību un nomākts, jo nav cerību, ka padomju režīmā izdosies normāli dzīvot un strādāt.  

Sākumā gan Jānim veicas labi, jo viņš tiek pieņemts darbā Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā, kuru tolaik vadīja Elza Rudenāja. Zinātniskā līdzstrādnieka pienākumi un darbs muzejā viņam sagādā patiesu baudu, un šī radošā gaisotne viņam palīdz atgūties no Sibīrijā pārciestā un pievērsties glezniecībai.

Jau 1957. gadā Madonā tiek sarīkota J. Maršāna darbu personālizstāde. Tajā apskatei izlikti ap 20 gleznu un tā ir tikai 10. daļa no paveiktā.   Mākslinieks glezno aizgūtnēm, piedalās mākslinieku pašdarbnieku izstādēs un arī organizē tās. Viņa darbi tiek pamanīti un atzinīgi novērtēti no profesionāļu puses. Tāpat Jānis vērīgi ieklausās norādēs uz nepilnībām darbos, jo divi gadi Mākslas akadēmijā ir līdz šim vienīgā skola glezniecībā, kas, protams, ir nepietiekami. Iztrūkstošais jākompensē neatlaidīgā darbā. Top neskaitāmas dabas studijas. Jānis iepazīstas ar daudziem tā laika māksliniekiem, no kuriem liela nozīme ir Kurtam Fridrihsonam. Viņš ir tas, kurš aicina pievērsties akvarelim, ko mākslinieks arī dara un atklāj sevi jaunā kvalitātē.  

Šis periods nevelkas ilgi, jo ČEKA izdara spiedienu uz Elzu Rudenāju par bijušā leģionāra pieņemšanu darbā un J. Maršāns ir spiests darbu muzejā pamest.  

Kādu laiku Jānis pavada Ogrē, dzīvodams pie māsas. Darbs tiek atrasts Rīgas Republikāniskajā bērnu slimnīcā. Viņu pieņem darbā par kurinātāju. Dzīvesvietu beidzot izdodas atrast Pārogrē, Mārtiņa ielā 5.   Šis notikums ļoti smagi ietekmē mākslinieku. Viņš jūtas nomākts un ir depresijā.

Vienīgi māsas emocionālais atbalsts un glezniecība pamazām atgriež viņā dzīvesprieku un stiprina garu. Meistarība aug, un J. Maršāna darbi tiek iekļauti Republikas mēroga pašdarbnieku izstādēs. 1965. gadā gleznotais eļļas darbs „Bērzi” tiek iekļauts ceļojošajā pašdarbības mākslinieku ekspozīcijā un tika izstādīts Anglijā.  

Diemžēl Sibīrijā pavadītie gadi ir darījuši savu, un 1965. gada 19. novembrī Jānis mirst 51 gada vecumā - sava mūža briedumā un radošā uzplaukuma sākumā. Viņš tiek apglabāts dzimtajā pusē Madonas novada Grostonas kapos.  

Pēc nāves Ogres kultūras namā tiek sarīkota J. Maršāna piemiņas izstāde. Tajā tika izlikti 64 darbi eļļas un akvareļa tehnikās, kas radīti laikā no 1958.-1965. gadam.  

1984. gadā Ogrē tiek sarīkota mākslinieka 80 gadu jubilejas izstāde,

1999. gadā Ogrē un Mārcienā sarīkotajā Galakrodzenieku dzimtas izstādē „Turpinājums” tiek iekļauti un eksponēti arī J. Maršāna darbi. Tiek saņemts uzaicinājums

2000. gadā izstādīt šos darbus Madonas muzeja izstāžu zālē.  

Savā mūžā J. Maršāns radījis vairāk kā 400 darbu akvareļa un eļļas tehnikās. Liela daļa no tiem atrodas māsas Mariannas ģimenes, kā arī privātpersonu īpašumā gan Latvijā, gan ārzemēs.    

Informāciju sagatavoja Ilze Aulmane, Ogres mākslas skolas izstāžu zāles kuratore

http://www.ogresnovads.lv/lat/kultura/zinas__jaunumi/?page=26&doc=21065

***

* 1914. VIII 15. Mārcienas pag. + 1965. XI 19. Ogrē.

                1933. VI 17. Beidzis Madonas ģimnāziju,

                1933. IX 30. Siguldas kājnieku pulka karavīrs,

                1934. III 24. beidzis Instruktoru rotas kursu, dižkaravīrs,

                1934. III 28. kaprālis,

                1934. VIII 26. atvaļināts,

                1935. X 04. Kara skolas kadets,

                1937. VIII 11. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1937. VIII 11.,

                1937. VIII 11. Ventspils kājnieku pulka Ložmetēju (I) rotas jaunākais virsnieks,

                138. V 07. Instruktoru rotas jaunākais virsnieks,

                1938. X 06. vada komandieris,

                1940. VIII 08. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1940. VIII 11.,

                1940. IX 07. beidzis Aviācijas skolas Novērotāju lidotāju nodaļu,

                1940. X 23. pārskaitīts uz Baltijas flotes Liepājas kara jūras bāzi,

                Apbedīts Grostonas kapos.

                Avots:       LVVA 1471-1-82-1169, 5601-1-4065.;

                                „Kadets” # 1/167.

                                V. Eichenbauma arhīvs # 2491.