Anglijā 14. maijā miris DV centrālās valdes ārējās informācijas nozares līdzstrādnieks un Notinghamas nodaļas ilggadējais valdes loceklis Jānis Lūsis. Mūžs beidzās traģiska negadījuma sekās: 29. aprīli viņš nokrita savas mājas ārpusē no kāpnēm, smagi sasitot galvu, palicis nesamaņā guļot . Cietušo pamanījuši kaimiņi. levietots Notinghamas Universitātes slimnīcā, kur, neatgūstot samaņu, mira.

Dzimis lauksaimnieka ģimenē 1924. gada 20. februāri, Madonas apriņķa Adulienes pagastā. Mācījies Cesvaines ģimnāzijā. Sekojušas gaitas Latviešu leģiona 32. grenadieru pulkā. No Vācijas Anglijā ieceļojis 1947. gadā, kur pirmie soļi Edvinstoves lauksaimniecībā nodarbināto nometnē, Notinghamas grāfistē. Piecdesmito gadu mijā pārcēlās uz dzīvi Notinghamā, kur nodibināja ģimenes dzīvi, kas svētīta diviem dēliem; nopirka savu māju, kopa dārzu. Kursos apguva mehāniķa-virpotāja amatu.
DV organizācija J. Lūsis sastāvēja jau Edvinstoves nodaļā, pēc tam vairāk nekā 40 gadus Notinghamas nodaļā, kur izpildīja valdes locekļa un kasiera pienākumus. J. Lūša sirds piederēja filatēlijai, uzturot sakarus ar iezemiešu klubiem un interesentiem citās.zemēs. Latvijas brīvības atjaunošanas un tautas dzīvības aizstāvēšanas labā viņš ierosināja, uzsvēra, aizstāvēja un pēdīgi īstenoja pamarku izdošanu un izplatīšanu. Pamarkas piedzīvoja astoņas sērijas — sākot 1983. g. ar lācīša motīvu, un beidzot 1991. g. izdoto, kas rāda okupantu karavīru ar kalašņikovu rokā, varmācīgi kājām mīdot Baltijas valstis.

Avots: "Laiks", 05.08.1992