Vens no gados vecākajiem latviešu tiesnešiem. Miris veco ļaužu mītnē ASV. Dzimis Ķeipenē.

***************************************************************

Dzimis 1889. g. 22. jūn. Ķeipenes pag Ķīlenos lauksaimnieka (rentnieka) ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Liene, dz. Osīte. Latvietis, luterticīgs.

Beidzis Suntažu pag. un draudzes skolu, no 1901. g. mācījies Rīgas pilsētas Pētera I reālskolā (beidzis 1907. g.).

1905. g. revolūcijas laikā Krievijā darbojies nelegālos skolēnu pulciņos un piedalījies skolēnu streikos.

1907. g. kā brīvklausītājs iestājies TU Juridiskajā fakultātē, no 1908. g. studējis MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1912. g. ar II šķ. diplomu; diploms izsniegts 1914. g. martā).

 Studiju laikā pasniedzis privātstundas, darbojies studentu pulciņā “Klints”.

1912.–13. g. bijis obligātajā karadienestā Krievijas armijā.

1913.–14. g. faktiski bijis zvērināta advokāta G. Zemgala palīgs Rīgā krimināllietās (civillietu vešanai nav saņēmis varas iestāžu apliecinājumu politiskajai uzticamībai).

Sākoties 1. pasaules karam, 1914. g. aug. mobilizēts Krievijas armijā, kareivis, paaugstināts par praporščiku, dienējis Novogeorgijevskas cietokšņa (tag. Modlinas cietoksnis Novi Dvorā Mazoveckā, Polijā) 2. gaisa kuģniecības stacijā, novērotājs.

1915. g. vasarā, krītot cietoksnim, nonācis Vācijas armijas gūstā; ievietots karagūstekņu nometnē Vācijā.

1918. g. beigās atbrīvots no gūsta Vācijā un atgriezies Rīgā.

Lielinieku varas laikā 1919. g. martā–apr. strādājis par tirdzniecības korespondentu (kancelejas ierēdni) Padomju Latvijas Ārējās maiņas komisariātā, 1919. g. apr.–aug.

Padomju Latvijas armijas 2. kara būvniecībā (kantorists un rakstvedis).

1919. g. aug. kritis Polijas armijas gūstā, ievietots gūstekņu nometnē Grodņā (no turienes 1919. g. 4. sept. rakstījis bij. patronam G. Zemgalam, lūdzot palīdzību izkļūšanā no gūsta);

1920. g. sākumā atbrīvots, atgriezies Rīgā.

1920. g. 9. janv.–1921. g. 5. janv. leitnants Latvijas armijas Kara tiesu pārvaldē, 2. kodifikācijas nodaļas priekšnieks, pēc tam dienējis Galvenā štāba Virsnieku papildē, atvaļināts.

No 1921. g. 25. okt. Rīgas apgabaltiesas loceklis (1923. g. 7. dec. apstiprināts Saeimā); strādājis 2. kriminālnodaļā, no 1923. g. apr. 4. kriminālnodaļā, no 1924. g. martā 3. kriminālnodaļā, no 1926. g. nov. 2. civilnodaļā.

1934. g. 19. dec. iecelts par Daugavpils apgabaltiesas locekli.

No 1939. g. 25. maija Rīgas apgabaltiesas loceklis.

Darbojies Latvijas Sporta biedrībā (nodarbojies ar slidošanu un tenisu), Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 2. kriminālnodaļā.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. g. izceļojis uz ASV. Strādājis sezonas darbos golfa laukumos.

Miris 1971. g. 9. nov. veco ļaužu mītnē Īstorindžā, Ņūdžersijas pavalstī, ASV.

Neprecējies.

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 669., 670. l.; 2570. f., 10. apr., 63. l., 49., 50. lp.

No Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētāja A. Kociņa 1934. g. 26. nov. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Ziņoju, ka sakarā ar Tieslietu ministra kunga [H. Apsīša] ierosinājumu, Daugavpils apgabaltiesas kopsapulce ir nolēmusi stādīt priekšā iecelšanai par Daugavpils apgabaltiesas tiesnesi Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Jāni Lukstiņu gadījumā, ja kāds no Daugavpils apgabaltiesas tiesnešiem tiktu ievēlēts un iecelts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Uz Daugavpils apgabaltiesas tiesnešu reflektantu lūgumu paziņoju, ka vēlēšanos pāriet uz Rīgas apgabaltiesu ir izteikuši sekojoši tiesneši: Pēteris Ērglis, Aleksandrs Malkins, Jānis Legzdiņš, Rūdolfs Blūmentāls, Jānis Krūmiņš un Konstantīns Ozoliņš. Tiesneši ir uzskaitīti vecākuma kārtībā. Lūdzu paziņot, kuram no minētiem reflektantiem būtu izredzes pāriet uz Rīgas apgabaltiesu, lai es varētu uzaicināt viņu iesniegt attiecīgu lūgumu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 670. l., 29. lp.)

No J. Lukstiņa 1940. g. 16. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mans tēva tēvs bija rentējis mājas Suntažu pag., bet pag[ājušā] gadsimta 80-tajos gados izlikts no mājām dēļ memoranda, ko iesniedzis Manaseina revīzijas laikā [..] Man ir jaunsaimniecība [Suntažu pag.] uz laukiem, kur strādā brālis un māte.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 637. l, 18. lp.)