"1998. gada 9. jūnijā 79 gadu vecumā Stokholmā miris Jānis Lūkins. Latviju viņš atstāja jaunekļa gados, cik man zināms, nav cīnījies svešās armijās, bet visādos neparastos veidos iestājies par savu zemi, kļūstot par prototipu varonim Griguļa romānā "Kad lietus un vēji sitas logā"."

"Savu veiksmīgo karjeru Jānis Lūkins nobeidza kā "PanAmerican" sabiedrības Zviedrijas direktors. Šis postenis viņam deva iespēju tikties ar latviešu zinātniekiem, ārstiem un kultūras darbiniekiem no okupētās dzimtenes, kuri apmeklēja ārzemes. Jānis viņus labprāt ielūdza savās mājās un pauda tiem savus uzskatus un latvisko stāju. Ir pamats domāt, ka tas nebija bez savas nozīmes. Atmodas laikā kontakti kļuva intensīvāki, un man bija prieks dažās tikšanās reizēs būt kopā ar Latvijas ārstiem un zviedriem, kas interesējās par palīdzības darbu Latvijai. Lūkina māja ir celta pēc latviešu arhitekta meta, gaumīgi iekārtota un bagātīgi izgreznota ar latviešu mākslinieku darbiem. Jānis sekoja kultūras dzīvei Latvijā un trimdā. Viņš bija stipra un taisna rakstura cilvēks ar lielām prasībām pret sevi un citiem, savai pārliecībai sekodams, iemantojis gan draugus, gan pretiniekus.

Pēc Latvijas atbrīvošanas Jānis atguva lauku mājas Vidzemē, kas tiek veidotas par paraugu apkārtnei. Viņš aktīvi darbojās Baltijas Institūtā, bija "airBaltic" aviācijas sabiedrības Stokholma–Rīga līnijas padomdevējs un allaž redzams Arlundā. Izpalīdzīgs un draudzīgs, ar mākslinieka dabu, dziļi nacionāls sava ceļa gājējs, tāds Jānis Lūkins paliks atmiņā," 

nekrologā raksta Aina Siksna