Dzimis Jelgavā. Pēc pamatskolas pabeiguma iestājas Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijā. Kora dziedāšanas prieku Jānis manto no tēva, kas dzied Arnolda Ozola vadītajā Jelgavas Liras korī. Zināšanas mūzikā lielāko tiesu apgūst pašmācības ceļā, sekojot padomam: darbs dara meistaru! Ģimnāziju tomēr nepaspēj pabeigt, jo 1944. gadā iesauc Latviešu leģionā, nosūta kādā darba vienībā uz Sofienvaldi Vācijā. Kara beigu posmā nonāk pulkv. V. Januma 33. grenadieru pulkā. Karam beidzoties, nokļūst gūstekņu nometnēs, kas beidzas ar bada un bezcerīgo Zedelhēmu Beļģijā; dzied turienes Roberta Baloža vadītajā vīru korī Dziedonī. Pēc atbrīvojuma no gūsta kādu laiku ir Dziedoņa korists Vācijā un, bēgļu nometnēm beidzoties, izceļo uz Angliju, nonāk Doningtonas rūpniecībā nodarbināto nometnē. Tad pārceļas uz Derbiju, vēlāk Notinghemu, kur nodibina ar anglieti ģimenes dzīvi, kas sakuplo ar trim meitām. Tur jau ilgāku laiku pastāvējis Arnolda Ozola vadītais dubultkvartets Mežezers. Ozolam saslimstot, Mežezers nonāk Lielkāja rokās 1972. gadā, ko vada 12 gadus un 1984. gadā darbu izbeidz. Ar 1978. gadu, mērojot patālo ceļu no Notinghemas uz Koventriju, J.Lielkājs vada arī turienes jaukto kori Senatni līdz 1986. gada aprīlim, kad arī šī dziedātāju vienība apklust. Ar šiem koriem Lielkājs piedalījies daudzos latviešu apmetņu sarīkojumos, Anglijas latviešu dziesmudienās. Ilga un grūta slimība pārrauj Jāņa Lielkāja mūža tecējumu 1998. gada 12. janvārī. Viņš apbedīts Vilfordas kalna (Wilford Hill) kapsētā blakus pirms gada mirušajai meitai Karolaina.

Avots: Latvju mūzika