Novadpētnieks Jānis Kučers dzimis 1901.gada 26.aprīlī Valkas apriņķa Lejas pagasta “Viģupos”. 1907.gadā viņš ar ģimeni pārcēlās uz “Zemītēm”, kur pavadīja visu savu mūžu. Jau bērnībā, ieguvis pirmo ierosmi no sava skolotāja Z.Lancmaņa, Kučers sāka vākt materiālus par novada dabu, iežus, vēsturiskus datus, atmiņas, teikas un nostāstus.

Kučers ir savācis arī materiālus par 1905.gada revolūcijas notikumiem Lejasciema pagastā. Kopš 1935.gada sadarbojas ar Vēstures muzeju - nodevis muzejam vairāk nekā 600 eksponātus.

Kučera J. novadpētnieka darbs ļoti cieši saistīts ar visām viņa nodarbēm, ar visiem vaļaspriekiem:

• Ģeoloģija. Vesela istaba “Zemītēs” pārvērtusies par ģeoloģijas muzeju. Viņš izstaigājis Gaujas un citu upju krastus, pētījis to atsegumus, vācis iežus. Daļa akmeņu aizceļojusi uz Latvijas Dabas muzeju. Viņa vērojumi palīdzējuši ģeologiem izdarīt vairākus atklājumus.
• Arheoloģija. Veicot dažādus izrakumus, pētot iežus, senus pilskalnus un kapulaukus, Kučertēvs kļuva par arheologu. Pēckara gados viņš Gaujas krastos atklāja pirmo pilskalnu rajonā. Latvija Vēstures muzejam iesniedzis vairāk nekā 100 ziņojumus par arheoloģiskām senvietām, pilskalniem, senkapiem, senlietu fotoattēliem, apkārtnes situācijas plāniem.
• Etnogrāfija. Regulāri sakari viņam bijuši arī ar Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Muzejs ieguvis vairāk kā 100 eksponātu. Viņa mapēs ir interesantas ēkas, to detaļu fotogrāfijas, apraksti, darbarīki, ierīces, tērpi, sadzīves priekšmeti.
• Literatūra. Visus, kuri ierodas “Zemītēs”, pārsteidz lielais grāmatu klāsts. Viņam patika rakstīt arī stāstus par vēsturi.
• Latviešu valoda. Savākti vietvārdi, tautas dziesmas, anekdotes, sakāmvārdi un parunas. Vesela mape izveidota ar Mālmuižas puses vecvārdiem. Plaša zināšanas viņam ir arī dialektoloģijā.
• Galdniecība. Viņš iemācījies pašmācības ceļā izgatavot mēbeles. Darinājis arī krāšņas un ornamentētas karotes.
• Ceļotprieks. Viņš apceļojis tuvākas un tālākas vietas. Ceļojumu laikā tiek pētīta daba, apkārtne. Ir tapušas mapes "Neparasti koki" un "Lieli akmeņi".

Avots: gulbenesbiblioteka.lv