Dzimis Ķēču pagastā, miris Denverā (ASV). Paliek dēli Rīgā un Denverā, meita Vācijā.

Avots: "Laiks", 05.02.1972

**************************************

Dzimis 1894. g. 26. janv. Ķēču pag. Olupos kalpa, vēlākā lauksaimnieka (rentnieka) ģimenē.

Tēvs Kārlis, māte Anna. Latvietis, pareizticīgs.

Mācījies Ķēču pagastskolā, Nītaures pareizticīgo draudzes skolā, no 1905. g. Rīgas garīgajā skolā, no 1909. g. Rīgas Garīgajā seminārā (beidzis 1913. g. ar skolotāja tiesībām). 1913. g. iestājies Maskavas komercinstitūta Ekonomikas nodaļā, izstājies no 4. kursa sakarā ar situāciju valstī.

1. pasaules kara laikā 1915. janv.–1915. g. rudenī skolotājs Nītaures pareizticīgo draudzes skolā (vienlaikus ar studijām), 1916. g. rudenī– 1918. g. dec. Viskrievijas Patērētāju biedrību centrālās savienības vecākais ekspeditors Maskavā.

1918. g. dec. atgriezies Latvijā, lielinieku varas laikā 1919. g. janv.–maijā Nītaures pag.

Strādnieku un bezzemnieku deputātu padomes vadītājs, pēc tam izpildkomitejas Veselības un sanitārās nodaļas vadītājs.

1919. g. 21. jūn. iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija); dienējis 2. Ventspils kājnieku pulkā, no 1920. g. sept. Apsardzības ministrijas Ēku un būvju valdes Rīgas nodaļā, kareivis. 1920. g. nov. atvaļināts.

No 1920. g. 4. nov. Iekšlietu ministrijas 1. šķ. grāmatveža palīgs, no 1921. g. apr. grāmatvedis.

1922. g. jūl. atbrīvots no amata pēc paša lūguma, iestājies LU Tiesību nodaļā (beidzis 1927. g.).

1924. g. 1. okt. iecelts par brīva līguma vecāko kancelejas ierēdni, no 1925. g. 16. marta jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1927. g. 16. okt. vecākais tiesamatu kandidāts); piekomandēts Latvijas Senāta virsprokuroram.

1928. g. 2. janv.  piekomandēts Rīgas apgabaltiesas prokuroram (no 1928. g. febr. 2. civilnodaļai). 1928. g. 20. martā iecelts par papildu miertiesnesi Latgales apgabaltiesā, Grīvas iecirkņa miertiesneša v. i. (1928. g. 2. okt. par Grīvas iecirkņa miertiesnesi).

1929. g. janv.–apr. arī apgabaltiesas pārstāvis Ilūkstes apr. Zemes ierīcības komitejā.

No 1929. g. 12. febr. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) loceklis, strādājis 1. civilnodaļā. 1929. g. maijā–1930. g. okt. arī substitūts Zemesgrāmatu atjaunošanas komisijā.

1939. g. 23. nov. iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli; strādājis 2. civilnodaļā.

1933.–34. g. bijis LZS Daugavpils nodaļas biedrs.

Darbojies Daugavpils Latviešu biedrībā, Latvijas Sporta biedrības Daugavpils nodaļā, Latvju–lietuvju vienībā, dziedāšanas biedrībā “Pērkoņa koris”, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latgales Patronāta biedrībā, Daugavpils Mednieku biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

2. pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Vēlāk izceļojis uz ASV.

Bijis “Daugavas Vanagu” apvienības biedrs.

Miris 1972. g. 28. janv. Denverā, Kolorado pavalstī, ASV.

Precējies 1926. g. 27. aug. ar Zelmu Zalcmani, dz. Supi, pameita Ilga Karmena (dz. 1919. g. 28. dec.), dēli Guntars (dz. 1927. g. 22. martā), Ģirts Ivars (dz. 1932. g. 7. maijā).

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

A. LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 58. l.; 7427. f., 1. apr., 5611. l.; Laiks, 1972. g. 16. febr.; LUAJ.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša 1928. g. 13. nov. raksta tieslietu ministram E. Magnusam: “Pagodinos stādīt priekšā Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja š. g. 5./6. novembra iesniegumu par līdzšinējā Grīvas iecirkņa miertiesneša Jāņa Krūmiņa iecelšanu Latgales apgabaltiesas locekļa amatā. No savas puses kandidatūru atbalstīt nevaru, jo likumīgais 4 gadu stāžs Krūmiņam iztek tikai 1929. g. 16. martā. Nodarbošanās kancelejas ierēdņa amatā, pēc manām domām, stāžā nevar tikt ieskaitīta, jo, kā zināms, krievu laikā stāžā netika skaitīti pat kandidāta amatā nokalpotie gadi. Bez tam pagodinos aizrādīt, ka Krūmiņš nupat tikai iecelts par miertiesnesi, kamdēļ turpmākā avansēšana pēc viena mēneša būtu par daudz steidzīga.” (LNA LVVA 1612. f., 12. apr., 58. l., 16. lp.)

No Tieslietu ministrijas juriskonsultācijas atzinuma 1929. g. 11. janv.: “Saskaņā ar Tiesu iekārtas likumu 139. p. tiesu resora ieceļamām personām jābūt nokalpojušām tiesu resorā apgabaltiesas locekļa amatam – četrus gadus. Tādā kārtā likums saista tiesību uz apgabaltiesas locekļa amata ieņemšanu, bez augstākās izglītības, vēl ar zināmu stāžu un proti, ar nokalpošanu “tiesu resorā, kurā ietilpst ne tikai uz Tiesu iekārtas likuma 1.–8. p[antā] uzskaitītas iestādes un amatpersonas, bet arī kancelejas darbinieki (9. un 62. p[ants]). Ar šo tika atvietots Tiesu iekārtas likuma 1914. g. izd[evumā] pastāvošais jēdziens par personām, kuras ir pierādījušas savas zināšanas tiesas laukā (202. p[antu] salīdzināt ar atcelto 203. p[antu]). Tādos apstākļos jānāk pie slēdziena, ka Jānim Krūmiņam ieskaitāms stāžā tiesneša amata ieņemšanai arī viņa dienests kancelejas ierēdņa amatā.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 58. l., 24. lp.)