Jānis Klucis bija nacionālais partizāns Jaungulbenes pagasta nacionālo partizānu grupā.

"Kādēļ skumjas tavās acīs šovakar, mans draugs? Prieka brīdi, garām laistu, tās vairs neatsauks.» Izrādās, šis dzejolis veltīts mežabrālim Jānim Klucim.

(Broņislava Mārtuževa. https://ir.lv/rubrika/vesture/starp-milu-un-nodevibu.213703)

"Jānis Klucis 1946. gada septembrī legalizējies un vairs neatradās mežā. No 1946. gada septembra līdz 1947. gada maijam «vairāk dzīvoja Jaungulbenes čekā nekā mājās». Pie Broņislavas /Mārtuževa/ aizgājis 1947. gada janvārī pirms savas otrreizējās došanās atpakaļ mežā. «Viņš atnāk ar tādām acīm, ka es nezināju, kā uz viņu skatīties,» teikusi Broņislava. Klucim čeka varbūt lika izspiegot, kur Martuževa palikusi. «Visticamāk, tāpēc viņam bija tās skumjās acis, ka bija atsūtīts kā nodevējs. Bet viņš nav gribējis vai varējis nodot Broņislavu,» saka Turčinskis.

Tajā reizē čeka viņai netika klāt, bet Klucis aizgāja atpakaļ mežā un acīmredzot pārtrauca sakarus ar čeku, jo negribēja pildīt tās uzdevumus. Liktenis Klucim bija skarbs — kad mežabrāli sagūstīja, 1951. gadā viņam un Vilim Tomam izpildīja nāvessodu. Abu vārdi iegrebti piemineklī Rīgā, Matīsa kapos, netālu no Centrālcietuma sienas."

Arestēts 08.04.1951. Krimināllieta nr. T-ASM. 

Nošauts Rīgas Centrālcietumā. Aprakts Matīsa kapos. 

Avots: https://karavirukapi.blogspot.com/2019/08/riga-matisa-kapos-piemineklis-ar-navi.html

Starp mīlu un nodevību

2024.03.21 IR 

https://ir.lv/rubrika/vesture/starp-milu-un-nodevibu.213703

"Pretošanās kustība dienvidaustrumu Latvijā" 178.lpp.