JĀŅA ĶINČA APAVU RŪPNIECĪBA JELGAVĀ

Latvijas tirgotājam un rūpniekam daudzos gadījumos trūkst sava darba rūtiņas, ilggadīgas tirdzniecības prakses un piedzīvojumu savā rūpniecības nozare, bet viņam ir nesalaužama ticība, ka pacietīgā un neatlaidīgā darbā iespējama visu grūtību pārvarēšana un viņa izturība ir daudzreiz apbrīnojama.

Ticība gaišākiem brīžiem nākotnē ir drošākā ķīla, ka mērķis tiks sasniegts. Nesalaužamas enerģijas un izturības piemēri nav, atrodami vienīgi taļajas aizokeāna tecnnikas brīnumzemēs, — tādi ir arī pie mums.

Mūsu redakcijas līdzstrādnieks šinīs dienās būdams Jelgavā, apmeklēja Jāņa Ķinča apavu rūpniecību Jelgavā, Katoļu ielā Nr. 12, kur laipnais uzņēmuma īpašnieks sniedza paskaidrojumus — kādas grūtības viņam nācies pārvarēt, lai varētu kā tagad skaitīties par rūpniecības uzņēmuma īpašnieku.

Pasaules karam iesākoties rūpn. Ķinci iedala Daugavpils cietokšņa intendantūras apavu fabrikā. 1915. g. kara darbībai pieņemoties plašumā, sakarā ar frontes tuvošanos, fabriku evakuē uz Maskavu; iesākumā Ķincis strādā kā montiera palīgs pie fabrikas mašīnu uzstādīšanas, bet jau drīzā laikā tiek nozīmēts par fabrikas nodaļas vadītāju, zem Viļņas apg. inž. Tatārina un techn. darbu vadītāja

inž. Gurēviča virsvadības. Fabrikā bija nodarbināti 1500 kareivju un tikpat daudz privātpersonu, kur 24 stundu laikā izgatavoja 12.000 pāru dažādu apavu. Šeit Ķincis iepazīstas ar rūpniecības organizāciju un iekārtu, un viņš jau klusībā lolo domu par atgriešanos dzimtenē un rūpniecības uzņēmuma dibināšanu savā nozarē. Krievijā, iznākot likumam par ādu preču monopolu, privātuzņēmumus likvidē, artelis, kurā kā darbu vadītājs skaitās Ķincis, darbību pārtrauc, un Ķincis darbojas valdības uzņēmumā līdz 1919. gadam.

Pēc Padomju valdības — Latvijas miera līguma noslēgšanas Ķincis kā bēglis atgriežās Latvijā, Jelgavā viņš neatrod vairs pat savus darba rīkus, izņemot vienīgi vienu āmuru. Daudz pūles jāpieliek darbnīcas iekārtu iegūstot; darbu Ķincis uzsāk viens pats, bet jau 1922. gadā uzņēmuma^ nodarbina 16 strādniekus un 1926. gadā jau 46 strādniekus, rūpniecība apkalpo Jelgavas pilsētu un apkārtni, kā arī citas Kurzemes pilsētas. Pēdējā laikā vērība tiek piegriezta cik iespējams visus darbus veikt mechaniskā ceļā ar mašīnu palīdzību, caur ko atkrīt dārgais strādnieku darba spēks, dažādas sociālās piemaksas strādniekus nodarbinot — un rezultātā rodas iespēja lētāk ražot un līdz ar to, saprotams, arī pārdot rūpniecības ražojumus.

Mazas grūtības uzņēmums pārdzīvo 1926. gada beigās, kad kāds fabrikas priekšstāvis Vācijā, Frankfurtē pie Maiņas, viņam izdotās trates izlieto personīgām vajadzībām, caur ko nodara uzņēmumam Ls 7,000 lielu zaudējumu un uzņēmuma vadītājs līdz ar saistībām, kupām Šī summa bijusi domāta, spiests pārdzīvot rūgtus brīžus. «Visbriesmīgākais ir tas. ja tirgotājs vai rūpnieks nevar pildīt solījumu, kas saistīts ar viņa goda vārdu», mūsu pārstāvim atvadoties no laipnā un viesmīlīgā latvju rūpnieka saka pēdējais. Tagad rūpniecība iegājusi normālos apstākļos, uzņēmuma vadītājam un īpašniekam ilggadēji piedzīvojumi un liekas tuvākos gados zem apzinīga vadītāja uzraudzības, uzņēmums izvērtīsies par plašāko Jelgavā un apkārtnē. Labas sekmes.

J. Ķinca apavu rūpniecība godalgota 1924. g. ar pirmo godalgu un 1925. g. ar pirmo godalgu — zelta medali, Jelgavas Lauksaimniecības izstādē.

* 1884. VIII 21. Lielezeres pag.

                Kurpnieka amata meistars.

                Jelgavas amatnieku biedrības dibinātājs un valdes loceklis.

                1938. XI 16. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru # 146.  

                1944.gada "Tēvijā" ieraksts, ka Jānis Ķincis no Jelgavas (tagad Rīgā, Kr.Valdemāra 77-55) meklē meitu Astru.

                Avots:       LVVA 1303-3-19-372.