Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Ģertrūdes iela 25-8
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 16/05/42
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, piespriests ASM, miris pirms sprieduma izpildes Usoļlagā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Kanders varat meklēt vietnē news.lv.

******************************************************

Dzimis 1879. g. 22. jūl. Vecpiebalgas pag. Reinkaļvos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Pēteris, māte Marija. Latvietis, luterticīgs.

No 1889. g. mācījies Vecpiebalgas pag. Ogrēnu skolā (beidzis 1892. g.), pēc tam Vecpiebalgas draudzes skolā (1892.–95. g.) un Valkas skolotāju seminārā (1895.–98. g.).

1898.–99. g. strādājis par otro skolotāju Kraukļu pag. Vilhelma skolā, 1899. g. sept.– 1900. g. dec. par skolotāju un audzinātāju vācu Pētera Pāvila baznīcas Aleksandra skolā Pēterburgā, 1901.–05. g. Harrasa privātajā meiteņu elementārskolā Rīgā, Sarkandaugavā.

No 1905. g. brīvklausītājs MU Juridiskajā fakultātē, 1906. g. kā eksternis nokārtojis ģimnāzijas gala pārbaudījumu un ieskaitīts fakultātē kā students. Studijas beidzis 1910. g. ar I šķ. diplomu. Studiju laikā pasniedzis privātstundas.

1910. g. maijā–1912. g. maijā jaunākais tiesamatu kandidāts Maskavas apgabaltiesā (kolēģijas sekretāra rangā), 1912. g. maijā–1914. g. sept. zvērināta advokāta palīgs Maskavā, 1912.–1922. g. sept. vidusskolas vācu valodas skolotājs Maskavā (privātā sieviešu ģimnāzijā, Skolotāju biedrības reālskolā).

 1920. g. jūl.–1922. g. aug. bijis Maskavas Baltijas dzelzceļa Malkas sagatavošanas komitejas nodaļas darbvedis, tad vadītājs.

1922. g. okt. atgriezies Latvijā.

No 1922. g. 19. okt. Rīgas apgabaltiesas papildu miertiesnesis; strādājis 1. kriminālnodaļā.

1923. g. 15. martā iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli (1933. g. 20. jūn. apstiprināts Saeimā); strādājis 1. kriminālnodaļā.

1930. g. 9. maijā iecelts par Tiesu palātas locekli. 1934. g. febr. piekomandēts Valsts kontrolei ar uzdevumu piedalīties sevišķās sēdēs, no 1934. g. okt. ar Tiesu palātas priekšsēdētāja pavēli iecelts par Valsts kontroles padomes sevišķo sēžu priekšsēdētāju. 

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 27. dec. (no 1941. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju. Strādājis par vācu valodas pasniedzēju Rīgas kājnieku karaskolā.

1941. g. 14. jūn. apcietināts. Pārvests uz Soļikamskas soda nometnēm.

1942. g. 18. febr. piespriests augstākais soda mērs – nošaušana.

Miris pirms sprieduma izpildes 1942. g. 16. maijā.

Apbalvojumi: Latvijas Ak III šķ.

Precējies ar Nadeždu Krilovu (dz. 1885. g. 15. jūl. Maskavas gub.), dēls Hermanis (dz. 1913. g. 11. okt. Maskavā; Rīgas apgabaltiesas vecākais tiesamatu kandidāts), meita Vera (dz. 1914. g. 25. sept. Puškinā). Ģimene no 1941. g. 14. jūn. izsūtījumā.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 93. l.; 1536. f., 2. apr., 477. l.; 27. apr., 139. l.; LVA, 1986. f., 2. apr., P-6612. l.; EVP.

No J. Kandera 1937. g. 27. febr. iesnieguma tieslietu ministram H. Apsītim: “Ārzemēs komandējumu izpildīju laikā no 15. augusta līdz 13. septembrim 1936. g., apmeklējot Čehoslovākijas, Austrijas un Ungārijas tiesu iestādes. Čehoslovākijā ar Latvijas sūtņa palīdzību tiku pieņemts Tieslietu ministrijā no šīs ministrijas padomes viceprezidenta un departamentu direktoriem, kuri man deva tuvākas ziņas par Čehoslovākijas tiesu organizāciju. Apmeklēju arī Prāgas virstiesu, iecirkņu, apriņķa un darba tiesas. Visur še tika izrādīta vislielākā laipnība un pretimnākšana. Zvērināto tiesu sēdēs neizdevās būt klāt, jo tai laikā viņu sēdes nenoturēja. Austrijā apmeklēju virstiesu, zemes tiesu un iecirkņu tiesas. Ar virstiesas prezidenta vietas izpildītāja palīdzību apskatīju Tiesu pili un, starp citu, man parādīja Tiesu pils bibliotēku, kurā atrodas ļoti daudz vērtīgas juridiskas literatūras un, kā man teica, atrodoties arī Latvijas likumi. [..] Apmeklējot Austrijas tiesu sēdes, gribu atzīmēt vislielāko nosvērtību un uzmanību lietas apstākļu noskaidrošanā, kas laikam izskaidrojams ar augsti nostādīto tiesas stāvokli un tiesnešu labi sagatavošanu savam amatam. [..] Kā pēdējo apmeklēju Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu, apskatīju viņas krāšņo Tiesu pili, zemes tiesas un neilgi atpakaļ uzcelto iecirkņu tiesu ēku, uz kuru man norādīja kā uz priekšzīmīgāko tiesas ēku. Budapeštā apmeklēju augstākās tiesas sēdi un novēroju, ka lietas tiek ļoti sīki atreferētas un pēc tiesas sprieduma pasludināšanas tiek īsos vārdos paskaidrots sprieduma motivējums. Lūdzu pieņemt no manis Tieslietu ministrijas bibliotēkā sekojošas [piecas] grāmatas: [..].” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 477. l., 12. lp.)