Jānis Jēgersons
Jānis Jēgersons
- Dzimšanas datums:
- 31.12.1895
- Miršanas datums:
- 28.01.1963
- Mūža garums:
- 67
- Dienas kopš dzimšanas:
- 46871
- Gadi kopš dzimšanas:
- 128
- Dienas kopš miršanas:
- 22371
- Gadi kopš miršanas:
- 61
- Tēva vārds:
- Jānis
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Kalpotājs, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Liepāja, Līvas kapi
LKOK nr.3/2039
Jēgersons, Jānis
Kaprālis 3. atsevišķā (studentu) bataljonā.
* 1895. g. 31. decembrī Vērgales pagastā.
+ 1963. g. 28. janvārī
[Apbedīts Liepājā, Līvas kapos.]
Apbalvots par 1919. g. 18. maija kauju pie Kaugurciema.
JĒGERSONS JĀNIS Jāņa dēls
Atsevišķās (Studentu) rotas kaprālis.
Ordenis piešķirts 1927. gadā
Dzimis 1895. g. 31. dec. Vērgales pagastā Pamatskolas izglītība. Zemkopis Grobiņas pagastā
Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Piedalījies kaujās pie Slokas, Nāves salā, pie Ķekavas, Ziemassvētku kaujās. Sasniedzis apakšvirsnieka pak. Armiju atstājis 1917. g. beigās.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 22. janv., piedalījies kaujās Kurzemē, Zemgalē un Rīgas atbrīvošanā.
1919. g. 18. maijā pie Kauguriem. kad mūsējiem nācās atkāpties, Jēgersons ar savu nodaļu pie ceļa uz Dubultiem palika savā vietā, ar pēdējo munīciju apšaudīja pretinieku un noturēja pozīcijas. Sākoties pretuzbrukumam, piedalījās tajā, padzina ienaidnieku un ieguva šautenes un ložmetējus, ko vērsa pret bēgošajiem lieliniekiem.
Pēc armijas pārformēšanas pārcelts uz 3. Jelgavas kājnieku pulku, seržants.
Atvaļināts 1921. g. febr. Dzīvojis Liepājā, kalpotājs pasta kantorī. Miris 1963. g. 28. janv. Apbedīts Liepājā. Līvas kapos.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.