Herefordas slimnīcā 30. jūlijā ar ļaundabīgu audzēju mira Latviešu mājas pastāvīgais iemītnieks Jānis ēHohbcrgs. Dzimis 1897. gada 14. augustā Vecat, kur viņa tēvs bija siernieks; savu bērnību aizgājējs pavadīja skaistā mūsu zemes stūrītī, kur Salaca iztek no Burtnieku ezera. Pirmizglītību ieguvis mājās, vēlāk beidzis V.Olava komercskolu Rīgā. Latvijas tapšanas laikā Hohbergs kādu laiku bija Zemgales divīzijas štābā, vēlāk pārvietots uz Sapieru bataljonu un tā sastāvā piedalījies tiltu būvēs un citos šīskaraspēka daļas militāros darbos.
Pēc atbrīvošanas cīņām, atstājot kara dienestu, Hohbergs aiziet uz Kastreni, kur drīz pēc tam kļūst par šī pagasta darbvedi. Kastrenē līdztekus darbveža pienākumiem viņš allaž darbojas līdzi vietējās aizsargu nodaļas dramatiskās kopas teātra izrādēs un turienes korī. Par pagasta darbvedi strādājis līdz 1944. gadam, kad, padomju varai okupējot mūsu zemi, izceļoja uz Vāciju. Dažus gadus pavadījis Vācijā, un, rodoties izdevībai izceļot uz Angliju, viņš ierodas šinī zemē. 1953. gdā Hohbergs kā viens no pirmajiem ieradās Almelijā un ļoti daudz un nesavtīgi strādājis Latviešu mājas un tās apkārtnes izkopšanā. Visu laiku pārzinājis mājas bibliotēku un veicis arī biroja darbus.
2. augusta pievakarē nelaiķi pārveda uz Almelijas ciema baznīcu un 3. augustā guldīja vietējos ciema kapos, kur nu jau paceļas 9 mūsu tautiešu kapu kopiņas. Aizlūgumu baznīcā un izvadīšanu vadīja māc. A. Putce.
Nelaiķis nebija ģimenes cilvēks, viņš dzīvoja vientuļi. Viņa tēvs 1941. g. 13./14.jūnija naktī arestēts un deportēts uz Sibīriju, kur drīzi pēc tam arī mirst. Par nelaiķi skumst divas māsas Latvijā, viena māsa Savienotās valstīs un brālis ar ģimeni Anglijā.

Avots: "Londonas avīze", 18.08.1961