Dzimis 1893. g. 6. janv. Lašu pag. Jaunlašos lauksaimnieka (nomnieka) ģimenē.

Tēvs Mārtiņš, māte Dora, dz. Kaln-Upelniece. Latvietis, luterticīgs.

No 1903. g. mācījies Ilūkstes pilsētas skolā (beidzis 1907. g.), gada laikā pašmācības ceļā apguvis svešvalodas. No 1908. g. mācījies Daugavpils komercskolā, pēc kuras beigšanas 1912. g. uzsācis tieslietu studijas Psihoneiroloģiskā institūta Juridiskajā fakultātē Pēterburgā.

Studijas turpinājis arī 1. pasaules kara laikā, bet 1917. g. pārgājis uz PU. Studiju laikā pasniedzis privātstundas, strādājis Petrogradas Latviešu labdarības biedrībā.

1916. g. dec.–1917. g. dec. strādājis Krievijas Zemkopības ministrijas Statistikas pārvaldē, 1918. g. Petrogradas centrālajā slimo kasē.

1918. g. beidzis PU Juridisko fakultāti ar II šķ. diplomu.

1918. g. maijā atgriezies vācu karaspēka okupētajā Zemgalē pie vecākiem Saukas pag. Jaundzērvēs.

1919. g. febr. pārcēlies pie savas vēlākās dzīvesbiedres uz Zūru pag. Jurmecniekiem (tag. atrodas Vārves pag.), maijā pārcēlies uz Liepāju.

1919. g. 6. okt. (no 1919. g. 14. maija) iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Liepājas apgabaltiesā; strādājis izmeklēšanas tiesnešu pakļautībā, pēc tam prokuratūrā (no 1919. g. 1. nov. prokurora biedra v. i. – 1920. g. 15. jūl. apstiprināts amatā, no 1921. g. febr. prokurora v. i.).

1922. g. 28. sept. iecelts par Liepājas apgabaltiesas locekli.

1922. g. 12. dec. par Liepājas apgabaltiesas prokuroru.

No 1925. g. 22. dec. Tiesu palātas loceklis, strādājis Krimināldepartamentā.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Liepājas Latviešu biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā, Krimināltiesību biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. jūl.–aug. Tieslietu pārvaldes pastāvīgās juriskonsultācijas jaunākais loceklis, no 1941. g. dec. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Tiesu palātas Krimināldepartamenta tiesnesis (sākumā departamenta priekšsēdētāja v. i.).

1944. g. dec. devies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojis Bavārijā – Pasavā, Erlangenē, Ambergā.

Bijis Erlangenes latviešu komitejas priekšsēdētājs, Starptautiskās bēgļu organizācijas (International Refugee Organization; IRO) juridiskais padomnieks Ambergas bēgļu nometnē.

1949. g. okt. ar dēlu un māsu izceļojis uz ASV. Dzīvojis Čikāgā, strādājis fizisku darbu. No 1958. g. pensijā.

Miris 1959. g. 12. dec. Čikāgā, Ilinoisas pavalstī, ASV, ar sirdstrieku (infarktu).

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.

Precējies 1919. g. 21. apr. ar Lidiju Ķesteri (1892. g. 22. okt.–1946. g. martā Pasavā, Bavārijā, Vācijā; cand. hist.), dēls Ēriks Visvaldis (1922. g. 9. janv. Liepājā–1990. g. 3. jūn. Čikāgā, ASV).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 390. l.; 1595. f., 10. apr., 128. l.; EVP; Latviešu Juristu Raksti. 1960. Nr. 1.

No Liepājas apgabaltiesas prokurora v. i. V. Melvila 1919. g. 3. okt. raksta Liepājas apgabaltiesai: “Iesniedzot Tiesai tiesu amatu kandidāta Gūtmaņa priekšstādījumu no š. g. 1. oktobra, ieskatu par vajadzību piezīmēt, ka Gūtmaņa aiziešana no prokuratūras nostādītu pēdējo ļoti nevēlamā stāvoklī, tādēļ, ka Gūtmanis, izņemot prokurora a[mata] i[zpildītāju] Reinharda kungu, ir vienīgais cilvēks prokuratūrā, kurš pārvalda latviešu valodu un tādā kārtā būtu spējīgs piedalīties Tiesas sēdēs.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 128. l., 15. lp.)

No J. Gūtmaņa 1940. g. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Pašam nekustamu īpašumu nav bijis un nav. Tēvam Latvijas pirmajā agrārreformā kā ilggadīgam nomniekam piešķirtas Saukas pagastā “Jaundzērves” apm. 20 ha. Sievai Lidijai un viņas māsai nodotas Zūru pagasta Jurmecnieku mājas 30 ha platībā (Zūru pagasta Zemes ierīcības komitejas 1940. g. 23. septembra lēmums). Šīs mājas bija iegūtas mantošanas ceļā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 390. l., 19. lp.)