Dzimis 1868. g. 30. novembrī Kuldīgas apriņķī, Ezeres pagastā. Pēc vidusskolas beigšanas studējis mežkopību Pēterpils mežu institūtā un to beidzis ar māc. mežk. grādu. Institūtu beidzot Jānis Gustavs Bolands 1893. g. iestājās par mežziņa palīgu Tērbatas mežniecībā. 1896. g. viņu ieceļ par mežzini Pērnavas mežniecībā. Pēc tam viņam izdodas iegūt mežziņa amatu savā dzimtā zemē, kas notiek ar iecelšanu par Bērzsīpeles mežzini. 1920.gadā Jānis Gustavs Bolands, aicināts, top jaunās valsts otrais pēc skaita Mežu departamenta direktors. Tā laika pārmērīgais darbs un sirsnības pilnā pieeja lietu kārtošanā, kas vienmēr saistīta ar sirdsēstiem, deva sevi manīt un, nepilnu gadu nokalpojot Mežu departamenta direktora amatā, nelaiķis atsakās no direktora amata un atgriežas Bērzsīpeles mežniecībā, kuru, būdams departamentā, viņš pats turpināja pārzināt. Te Bērzsīpeles virsmežziņa amatā nelaiķis paliek līdz 1928. gadam, kad stipri bojātās veselības dēļ aiziet pensijā. Par krietno dienesta pildīšanu apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 4. šķ. Arī privātā dzīvē, kā cilvēks, nelaiķis bija reti sirsnīgs, laipns, izpalīdzīgs un sevišķi smalkjūtīgs. Labais cilvēks, kas it visiem ir dāvājis savu sirsnību un mīlestību, arī saviem bērniem neko nežēloja. Bet sirdsmīļais dēls, kas lielā cerībā un dziļā mīlestībā par krietnu darba darītāju audzēts, pēc universitātes juridiskās fakultātes beigšanas no niecīgas slimības — angīnas bija zaudēts. Šis nežēlīgais likteņa sitiens bija vissmagākais. Šī pārbaudījuma dziļi sistā brūce jūtīgajā tēva sirdī neaizdzija līdz pēdējām mirklim. Nelaiķa izvadīšanā uz pēdējo dusas vietu 3.maijā piedalījās liels pavadītāju pulks.

Avots: Meža dzīve, 1939