Jānis Graudonis dzimis bija sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2005. gadam.

Arheologs, vēsturnieks, 
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, 
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, 
dr. habil.hist. Jānis Graudonis
(27. 08. 1913. – 6. 02. 2005.).

2005. gada 6. janvārī mūžībā aizgāja izcilais zinātnieks un cilvēks, kaismīgais Latvijas patriots Jānis Graudonis. Viņš piedzima Madonas apriņķa Lazdonas muižas laukstrādnieku ģimenē. Bērnība un skolas gadi pagāja, strādājot lauku darbus vecāku rentētajās saimniecībās. Te arī dzima sapnis studēt vēsturi, taču grūtie materiālie apstākļi neļāva šim sapnim tolaik piepildīties. Tikai daudz vēlāk – 1949. gadā, kad aiz muguras jau bija Rīgas Skolotāju institūts (1937) un skolotāja darbs vairākās Vidzemes skolās, viņam izdevās pabeigt Latvijas Valsts universitātes Vēstures fakultāti.

Taču kopš 1946. gada uzsāktais laboranta darbs ZA Vēstures un materiālās kultūras institūtā 1949. gadā politisko (staļinisko) represiju dēļ bija jāpamet, tāpat kā drīz pēc tam arī skolotāja darbs un studijas aspirantūrā. 1958. gadā J. Graudonis atsāka darbu Vēstures institūtā kā zinātniskais līdzstrādnieks, kur, lai arī totalitārās sistēmas bremzēts un kavēts, aizritēja viss viņa zinātnieka mūžs līdz aiziešanai pensijā 1997. gadā. J. Graudoņa zinātniskās intereses saistījās ar Latvijas senāko vēsturi, īpaši ar agro metālu perioda arheoloģiju, par ko 1963. gadā tika aizstāvēta vēstures zinātņu kandidāta, bet 1989. gadā – vēstures doktora disertācija. Taču viņa intereses neaprobežojās tikai ar šo periodu – kā spilgta liecība tam ir viņa ilggadīgie pētījumi gan Ikšķiles, gan īpaši Turaidas viduslaiku pils kompleksā. J. Graudonis bija nenogurstošs lauku pētījumu organizētājs – viņa vadībā veikti pētījumi 32 arheoloģiskajos pieminekļos. Šo pētījumu rezultāti un atziņas publicētas 436 zinātniskos un populāri zinātniskos rakstos un grāmatās.

Īpašs bija Jāņa Graudoņa pedagoga talants, viņa spēja iejūsmināt un aizraut jauniešus Latvijas vēsturē un arheoloģijā. Daudzi no viņiem tagad ir pazīstami vēstures pētnieki. Nozīmīga vieta J. Graudoņa dzīvē bija daudzveidīgai sabiedriskajai darbībai, īpaši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Viņa veikums šajā jomā pelna apbrīnu – te minēsim tikai dažus piemērus. Viņš bija Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla izdošanas atjaunošanas ierosinātājs un žurnāla galvenais redaktors (1991–1997), Eiropas Arheologu asociācijas otrā kongresa organizēšanas iniciators Rīgā 1996. gadā, Latvijas Arheologu biedrības dibinātājs 1994. gadā. Tāpat viņš bija starp Latvijas Kultūras fonda, Latvijas Zinātnieku savienības un Latvijas inteliģences apvienības dibinātājiem un Rīgas Latviešu biedrības atjaunotājiem, pirmais LZA Lielās medaļas laureāts (1993).

Ar šī izcilā cilvēka aiziešanu noslēdzas vesels laikmets un aizveras vēl viena Latvijas kultūrvēstures lappuse.

Latvijas Zinātņu akadēmija
LU Latvijas vēstures institūts

***

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Jānis Graudonis bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Rīgas Latviešu biedrība
• ""Valsts emeritēto zinātnieku biedrība EMERITUS""
• Latvijas Ordeņu brālība
• Latvijas Arheologu biedrība

Viņš nomira 91 gadu vecumā, 2005. gadā.

Grāmata: "Mana dzīve atmiņu gaismā."

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Graudonis varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv