EIDUKS Jānis (1897.30.VII Vietalvas pag. Grīvās - 1938.I PSRS) - rakstnieks, literatūrkritiķis, filol. z. k. (1935).
Dzimis zemnieku ģimenē. Mācījies Annas pagastsk., Rīgas kultūrtehn. sk. (beidzis to 1918.gadā Tverā). Piedalījies rev. kustībā, 1919.gadā strādā Pad. Latvijas Tautas izgl. komisariātā Rīgā, 1920.gadā beidzis žurnālistu kursus Maskavā, pēc tam dzīvo Ļeņingradā. Strādā laikr. redakcijās un izdevniecībā, bijis pedagogs. No 1925.gada vadījis Ļeņingradas Proletārisko rakstn. asociācijas latv. rakstnieku sekciju, no 1934 - PSRS RS Ļeņingradas nodaļu. PSRS RS biedrs (1934). 1937.16.VI arestēts.Tas notika laikā, kad J.Eiduks bija PSRS Zinātņu akadēmijas aspirants-doktorants un strādāja pie disertācijas "Kārļa Marksa literārā vide". 1938.g. 17.janvārī piesprieda nāves sodu. Reabilitēts pēc nāves. 
Dzejoļu krāj. "Mītiņrunas" (1926), stāstu krāj. "Revolucionārais tribunāls" (1930), lugā "Strēlnieki pagriež stobrus" (t-rī 1933, grām. 1934, kopā ar A. Kadiķi-Grozniju) tēlojis rev. cīņas. Krāj. "Rudenīga mīla" (1927) atspoguļoti intīmi pārdzīvojumi. Krājumā "Varavīksnes vainags" (1928) bērniem veltīta lirika. E. stāsti tulk. krievu un somu valodās. Darbojies literatūrkritikā, rakstījis gk. par rev. lit. (A.Arāju-Bērci, A. Kadiķi-Grozniju u.c.), sast. A. Kadiķa-Groznija, R. Blaumaņa u.c. aut. darbu izlases, J. Paleviča Kopotos rakstus (1, 1937)

Bija precējies ar Natāliju Minku, meita - Mūza dz.1926.g.