Šīs personas uzvārds bija Dzirnups, nevis Dzirnupis. Tomēr 20-os līdz 40-os gados uzvārdiem mēdza pielikt šo izskaņu -is bez jebkādas vajadzības, jo katrs ierēdnis rakstīja, kā tam ienāca prātā. Mēdza būt arī otrādi - kur vajag -is, tur uzraksta tikai -s (piemēram, Rudzītis un Rudzīts). Šeit tā ir ierakstīts, lai civēku var sameklēt, ja kāds meklē pēc vecmodīgas versijas.
Sieva bija Marija Dzirnups/e.