Jānis Džindža bija luterāņu garīdznieks.

1939.gadā viņš iesvētīja Teātra māju Limbažos. 

No 1958. gada  - 1963. gadam kalpojis Saulkrastos. No 1971, gada kalpojis Smiltenes un Palsmanes draudzē. Apbalvots ar Latvijas Ēvaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas Zelta krustu. 

***

* 1914. g. 18. janv. Limbažos

† 1979. g. 4. okt. Rīgā

studentu korporācijas Ventonia filistrs

Izglītība. Māc. Limbažu pils. pamatsk. (līdz 1926), Limbažu Valsts ģimn. (1926–1932). No 1932. g. 27. sept. LU Teoloģijas fak., abs. 1938. g. 20. maijā, iegūstot teoloģijas kandidāta grādu.

Darbība. 1938. g. 6.  jūn. ordinēts arhibīskapa katedrālē (Doma  baznīca) par Valmieras prāvesta iecirkņa vikāru. 1939. g. 31. jūl. ievēlēts un 15. aug. apstiprināts par Dikļu un Augstrozes ev lut. draudžu mācītāju. Izvairoties no izvešanas, no 1941. g. 13. jūn. līdz 5. jūl. slēpies Dikļu mežos kopā ar radiniekiem.

No 1944. g. 5. dec. papildus apkalpojis Matīšu un Jaunburtnieku ev. lut. draudzes. Arestēts 1950. g. 23. martā. Dzīvojis Dikļu mācītājmājā. Ņemot vērā mācītāja popularitāti un to, ka apsūdzības lietā iesaistīts KGB aģents (lieta uzsākta 1949. g., balstoties uz kādas Dikļu iedzīvotājas informāciju), lietu izskatīja 1950. g. 23. okt. Maskavā. Sevišķā apspriede notiesājusi ar 10 gadiem labošanas darbu nometnē. Nosūtīts uz Pečorlag, kurinātājs ķieģeļu rūpnīcā. Atbrīvots 1956. g. 8. maijā, balstoties uz PSRS APP 1955. g. 17. sept. dekrētu. Atgriezies Latvijā 1956. g. 18. maijā, apmeties uz dzīvi Limbažos pie vecākiem. 1956. g. 20. jūn. ievēlēts par Skultes ev. lut. draudzes mācītāju. No 1958. g. 23. febr. apkalpojis Pēterupes (Saulkrastu) un Carnikavas ev. lut. draudzes. 1963. g. 1. martā ģimenes apstākļu dēļ pārtraucis mācītāja darbu, pārcēlies uz Valmieru. Strādājis par galdnieku virpotāju Patērētāju savienības Valmieras iecirknī. No 1968. g. 18. jūl. strādājis Mazsalacas MRS Valmieras plaša patēriņa cehā. Pēc aiziešanas pensijā atgriezies mācītāja darbā. 1971. g. 15. aug. introducēts Alojas, Staiceles un Mazsalacas ev. lut. draudzēs. Vēlāk Mazsalacas draudzes vietā apkalpojis Smiltenes un Palsmales draudzes. Vadījis  baznīcu remontus Smiltenē un Palsmalē. Vācis ziedojums Smiltenes baznīcas atjaunošanai; atbalstu snieguši arī ventoņu mācītāji trimdā. Ieguvis autovadītāja apliecību 1976. g. 14. jūl., lai varētu braukt ar trimdas ventoņu mācītāju un LELBA atbalstu dāvināto Moskvich 412ce. Par izcilo veikumu Smiltenes un Palsmales draudzēs Konsistorija pēc arhibīskapa vietn. mācītāja Viktora Ozoliņa (Vent!) ieteikuma 1978. g. 6. jūn. piešķīrusi virsmācītāja titulu ar tiesībām nesāt zelta krustu (pēdējais virsmācītājs līdz neatkarības atjaunošanai 1991. g.). 1979. g. apkalpojis arī Valmieras un Rubenes draudzes. Miris ar aknu cirozi, kas iegūta izsūtījumā. Apb. 11. okt. Limbažu pils. kapos blakus vecākiem. 1980. g. 22. jūn. Limbažu kapsētā atklāta piemiņas zīme (ar Smiltenes, Alojas un Staiceles draudžu locekļu atbalstu).

Organizācijas. LAO no 1939. g. 6. aug. No 27. sept. 2. aizsargu rotas mācītājs.

Ģimene. Tēvs Jānis (dz. 1874), māte Emma (dz. 1879). Prec. 1961. g. 15. aug. ar Irēnu Pakalni.

A. LNA LVVA 7427-1-17691; LNA LVA 1986-1-29478; LELBa 1-1-61, LELBa 2-2-25; Taisnības dēļ vajātie. – LELBA, 1993, 181.–183. lpp.; Ventonia internais arhīvs.