Dzimis 1899. gada 30. septembrī Ozolnieku pagastā.

Pēc reālskolas beigšanas 1920. gadā iestājies Kara skolā.  To beidzis 1922. gadā, paaugstināts leitnanta pakāpē. Ieskaitīts 10. Aizputes kājnieku pulkā.

1922. IX 01. pulka Instruktoru rotas jaunākais virsnieks.

1923. VIII 18. Ložmetēju (I) rotas jaunākais virsnieks.

1926. II 22. Instruktoru rotas vada komandieris.

1926. XI 17. Paaugstināts virsleitnants pakāpē.

1928. IX 01. Beidzis Virsnieku kursus ar I šķiru.

1931. gadā pārvests uz 5. Rīgas kājnieku pulku.

Ložmetēju (I) rotas vada komandieris.

1931. IX 07. beidzis Virsnieku ložmetēju kursus.

1933. IX 19. Atvaļināts no aktīvā dienesta.

Otrā pasaules kara laikā pēc latviešu leģiona nodibināšanas dienēja leģiona 32. grenadieru pulkā kā smagās rotas komandieris. Piedalījies daudzās kaujās austrumu frontē, ticis ievainots. Pēc izveseļošanās kopā ar majoru V.Hāzneru saformēja 15. izlūku bataljonu. Vēlāk nonāca pulkveža V.Januma kaujas grupā. Ar to nonāca gūstā.

 Pēc tam apmetā Augsburgas bēgļu nometnē. Vēlāk sāka darbu 3721. Latviešu inženieru vienībā pie amerikāņu armijas, kur strādāja līdz pensijas vecumam.

Ģimene: 1924. gada 8. jūnijā laulājies ar Annu Paulīni Burkevicu. Dēls Marģers Ilmārs, meita Inta Karīna. Vēl viena meita Biruta Dzidra mirusi zīdaiņa vecumā.

Miris 1978. gada 26. aprīlī Spesartā pie Karlsrūes.

Apbedīts 2. maijā Špesartas kapsētā.