Atskatoties uz mūžībā aizsauktā mākslinieka gaitām, skaidri salasām trimdas mākslinieka likteņrakstu.
1908. gada 9. septembrī dzimušais Jānis Cīrulis mākslinieciskās gaitas sāk Latvijas Mākslas akadēmijā, kur
mācās prof. Jāņa Kugas Dekoratīvā meistardarbnīcā. 1934.gadā Jānis Cīrulis iegūst mākslinieka grādu par lielformāta dekoratīvu gleznu. Daudzās ieceres pārtrauc karš un došanās bēgļu gaitās. Ar zvejas laivu nokļuvušam Zviedrijas krastā eksistences nodrošināšanai notiek pirmā pārtapšana: mākslinieks atrod zīmētāja darbu Vēsturiskā un emoloģiskā muzejā Stokholmā, bet katrā iespējamā brīvā brīdī nododas ainavu glezniecībai. Šādā sakarā Cīrulis apceļo ziemeļu Zviedriju un Norvēģiju, un šajās gaitās rodas daži labākie darbi  viņa ainavu glezniecībā.
Tālākās trimdas gaitās 1956. gadā mākslinieks atkal šķērso ūdeņus uz jaunu krastu, jaunu dzīves vietu - Bostonu ASV. Atkal eksistences prasības ir tālāko gaitu noteicējas un Zviedrijā apgūtā un izveidotā grafikas tehnika ir stingrs pamats otrreizējā pārtapšanā. Ar 1958. gadu Cīrulis sāk darbu zinātnisku publikāciju ilustrēšanā, kas šoreiz saistās ar medicīnu. Jaunajā darba laukā līdztekus labai grafikas tehnikai nepieciešama medicīnisku problēmu izpratne un spēja tās grafiski attēlot. Par veikumiem šajā laukā 1984.gadā PBLA Kultūras fonds piešķir Jānim Cīrulim Goda diplomu, par tiem Cīrulis saņem vairākus pagodinājumus arī amerikāņu profesionālajā saimē. Kā vienmēr, līdztekus darbam zinātniskajā laukā mākslinieks ir aktīvs glezniecībā, piedalīdamies gandrīz vai katrā lielākā latviešu mākslas izstādē.
Pēdējos gados mākslinieku piemeklē slimība, un viņš pārcieš vairākas smagas operācijas, bet, neskatoties uz
pārciestām grūtībām, viņa gars ir allaž možs, jaunu ieceru pilns, līdz tās pārtrauc mūžības aicinājums.
Ar Jāņa Cīruļa aiziešanu nav zaudēts tikai mākslinieks, bet arī cilvēks, kuram laipnība nebija tikai smaids, bet gan patiesa, sirsnīga izpausme. Tie, kam ar viņu ceļi krustojās, to allaž pieminēs.
Jau no agriem studiju gadiem Latvijas Mākslas akadēmijā Jānis Cīrulis bija korporācijas DZINTARZEME aktīvs biedrs un tāds palika līdz aiziešanas stundai. Mūžībā aizsauktais mākslinieks dusā izvadīts 1995. gada  8. februārī no Bostonas Trimdas draudzes dievnama uz Ģetzemanes kapiem.

Avots: "Latvju māksla", 1995