Dzimis Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā zemnieka ģimenē.

No 1903.g. atslēdznieks kuģubūves rūpnīcā Liepājā. 1904.g. iestājas soc.dem. partijā. Aktīvi piedalās 1905.gada revolūcijā. Naktī uz 7.septembrī uzbrukumā Matīsa cietumam Rīgā tika atbrīvoti 2 ieslodzītie, 2 cietuma uzraugi nogalināti, 3 apsargi smagi ievainoti.

1906.gadā arestēts un 1908.gadā piespriests nāves sods, ko aizstāja ar mūža ieslodzījumu. 1917.gadā atbrivojās no vieninieka kameras Orlā (Krievijā). Strādnieku un zaldātu deputātu padomē un Sarkanās gvardes komandieris Maskavā. 1918. - 1934.g. vadošos amatos Visavienības Ārkārtejā komitejā un ОГПУ Ukrainā, Uzbekistanā, Sibīrijā, Tambovas guberņā. Pēc atlaišanas no drošības organiem strādāja Baltkrievijas Augstākajā tiesā. 

Arestēts 1939.gada 29.janvārī, miris slimnīcā no insulta. 1967.gadā Baltkrievijas kara prokuratūra reabilitēja J.Biksonu.