Jānis Baumanis dzimis Loberģu (jeb Cirgaļu) Lejas Roņos 1880. gada 27. maijā. Beidzot Aumeisteru draudzes skolu, paliek vēl vienu gadu skolā un pie Cimzes semināra absolventa, skolotāja Eduarda Jozuus, kopā ar tag. Jelgavas skol. institūta direktoru Eduardu Pētersonu turpina mācīties matemātiku, vācu valodu un mūziku. 1897. g. iestājas Valmieras pilsētas skolā, kuru beidz divu gadu laikā. Gatavodamies iestāties pasta un telegrāfa resorā, beidz speciālu 2 gadīgu skolu pie Rīgas apgabala pasta telegrāfa pārvaldes, izturot pārbaudījumus arī vācu un franču valodās. Valsts dienestu iesāk 1900. g. Merjamā, Igaunijā. Vēlāk darbojas Pērnavā un Valkā, tad pārceļas uz Krieviju, bet pēc pusotra gada atgriežas dzimtenē un darbojas Pļaviņās. 1908. g. 1. martā ieceļ par priekšnieku Verderes (Igaunijā) pasta un telegrafa iestādē. Pārceļas uz līdzīgu vietu Ainažos. Bez tiešā amata 6. armijas štābs uzdod pildīt arī vecākā kara cenzora amatu, kuru izpilda divus gadus. Sekojot laikraksta "Līdums" aicinājumam, noorganizē Ainažos Latv. Zemnieku savienības Ainažu nodaļu. Lieliniekiem pie varas nākot, Ainažu strādnieku izpildu komiteja Baumani apcietina un ievieto Valmieras cietumā. No turienes aizved uz Rīgas centrālcietumu un pēc tam atkal atpakaļ uz Valmieru. Pēc četrarpus mēnešu trimdas laika, Ziemeļlatvijas armijai Valmierā ienākot, laimīgā kārtā izglābjas. 1919. gada 10. jūnijā Latv. pag. valdības pilnvarotā uzdevumā atver un noorganizē pasta un telegrafa satiksmi Smiltenē, kur darbojas līdz šim. Smiltenes sabiedrība viņam 1935.gada maijā Smiltenes lauksaimniecības b-bā rīkoja 35 g. darba atceres goda mielastu, uz kuru pieteikušies apmēram simts dalībnieku.

Avots: Smiltenes ziņas, 14.05.1935