Jānis Arturs Ziediņš

Dzimis 1890. g. 21. janv. Valmiermuižas (Valmieras) pag. Mellupkrogā krodzinieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Anna, dz. Sternmane. Latvietis, luterticīgs.

No 1904. g. dzīvojis Valmieras pag. Vagaļos.

1899.–1906. g. mācījies Pētersona elementārskolā un Liepiņa reālskolā Valmierā, 1907. g. iestājies Pleskavas pilsētas reālskolā (beidzis 1909. g., nokārtojis papildeksāmenu latīņu valodā).

No 1910. g. studējis tieslietas TU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1915. g.).

1. pasaules kara laikā 1915.–17. g. strādājis par kasieri bēgļu aprūpes organizācijā “Dzimtene” Petrogradā, no 1916. g. sākuma Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Kontroles nodaļas vadītāja biedrs.

1917. g. apr. iestājies Krievijas Valsts kontrolē (Civildepartamenta jaunākā revidenta palīgs, pēc tam vecākā revidenta palīgs), kur pārzinājis latviešu bēgļu organizāciju norēķinus.

1918. g. janv. atgriezies pie vecākiem Latvijā.

1918. g. beigās iestājies darbā Latvijas Pagaidu valdības Valsts kontrolē, vecākais darbvedis.

Lielinieku varas laikā 1919. g. janv.–maijā Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariāta Juridiskās nodaļas Krimināllietu izmeklēšanas komisijas loceklis.

1919. g. 20. jūn. iecelts par izmeklēšanas tiesnesi Rīgas apgabaltiesā; strādājis iecirkņos Rīgā.

No 1921. g. 18. apr. Jelgavas apgabaltiesas loceklis, no 1923. g. 20. febr. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. kriminālnodaļā.

1923. g. 20. dec. iecelts par Tiesu palātas locekli; strādājis Civildepartamentā.

Darbojies Rīgas Latviešu biedrībā, Rīgas Latviešu labdarības biedrībā, Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Vidzemes Patronāta biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 27. dec. (no 1941. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. sept.–1944. g. bijis Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Tiesu palātas tiesnesis Krimināldepartamentā.

1944. g. 17. martā parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.

Tuvojoties 2. pasaules kara beigām, devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Miris 1947. g. 22. nov. Vīsbādenē, Hesenē, Vācijā.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.

Precējies 1928. g. 2. jūl. ar notāra Jāņa Jakstiņa (sk.) atraitni Irmu Jakstiņu, dz. Reinšiselei (1892. g. 29. jūl. Jelgavā–1945. g. 4. apr. Nordhauzenē, Tīringenē, Vācijā, britu aviācijas uzlidojumā); šķīries.

Precējies otrreiz, sieva Velta.

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1173. l.; 27. apr., 377. l.; P-822. l., 1. apr., 85. l.; 3727. f., 1. apr., 26. l., 272., 280. lp.; LVD; EVP; AL.

No J. Ziediņa 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mans vectēvs bija kalps un strādāja Burtnieku un Sauļu pagastos [tag. Sauļu muižas apkārtne Rencēnu pag.] [..] Mans tēvs [..] un māte [..] bija lauksaimnieki Valmieras pagasta Mellupos un vēlāk Vaguļu mājās. [..] Gada vecumā saslimu ar bērnu trieku, kuras sekas fiziskā ziņā pārciešu vēl tagad. [..] 1918. g. janvārī pārbraucu pie vecākiem uz laukiem un palīdzēju, cik varēju, viņu darbos.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1173. l., 14. lp.)

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis ZiediņšTēvs
        2
        Anna ZiediņšMāte
        3
        Velta ZiediņšSievaOtrā sieva
        4
        Irma ZiediņšSieva29.07.189204.04.1945Pirmā sieva

        Nav norādīti notikumi

        Birkas