Dr. Zviņģelis Jānis-Aleksandrs, bij. Bauskas apriņķa un Bauskas aizsargu pulka ārsts, miris 8. martā Rīgas 2; pilsētas slimnīcā.
Nelaiķis dzimis 7. martā 1869. gadā Jelgavas apr. Maz-Skursteņu muižā kā zemkopja-arendatora dēls. Mācījies Jelgavas gub. ģimnāzijā, studējis Tērbatas Universitātē medicīnu no 1891 —1396. g. Studiju laikā līdzdarbojās latv. studentu korporācijā Lettonijā un tās literāriskos vakaros kopā ar tag. arhibiskapu Dr. T. Grīnbergu, prof. Endzelīnu un citiem tā laika latvju studentiem. Pēc augstskolas beigšanas, 1897. g. kara ārsts Kauņas gub., tad no 1899. g. ārsts zelta raktuvēs Amūras apgabalā. Pasaules karā divīzijas ārsts Austrijas frontē. Latvijas patstāvības laikā darbojies kā Bauskas un Rēzeknes apriņķu ārsts. Pensijā aizgājis 1934. g., no kura laika dzīvoja savā jaunsaimniecībā pie Bauskas.
Kaut arī reprezentējis latviešu ārstu vecāko paaudzi, tomēr papildinājies ārzemju ceļojumos, kā Vīnē un Berlīnē.
Bijis iecienīts ārsts un savas miermīlības, jautrības un asprātīgā humora dēļ iemīļots literātu sabiedrībā un arī plašākās aprindās.
Aizgājis mūžībā īsts zemgalietis, viens no latvju vecākās inteliģences pārstāvjiem, centīgs mūzu dēls, līdzi aiznesdams savlaicīgās bohēmas īpatnības, bet viņa kurzemnieka sirsnība un latvju goda prāts paliks piemiņā daudziem, jo daudziem un cildeni ietekmēs arī jaunāko studējošo paaudzi. Aizgājušo tautas veselības veicinātāju pēdējā gaitā no Rīgas otrās pils. slimcīcas izvadīs viņa studiju biedru atlikušais mazais pulciņš un plašā lettoņu saime sestdien, 12. martā pl. 15, pie kam baušķenieki to sagaidīs baznīcā pl. 18,15, kur paredzēta studentu goda sardze. Izvadīšana no baznīcas uz Sesavas Līču kapiem — svētdien, 13. martā pl. 10 no rīta.

Avots: Bauskas vēstnesis, 11.03.1938

          Jaunākās ziņas, 10.03.1938