Jānis Abramovičs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
21.02.1895
Miršanas datums:
18.01.1968
Mūža garums:
72
Dienas kopš dzimšanas:
47177
Gadi kopš dzimšanas:
129
Dienas kopš miršanas:
20547
Gadi kopš miršanas:
56
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
Tautība:
 polis
Kapsēta:
Rīgas Miķeļa kapi

LKOK nr.3/299

Abramovičs, Jānis

Dižkareivis Latgales artilērijas pulkā.

* 1895. g. 21. februārī Rīgā (poļu tautības).

+ 1968. g. 18. janvārī

[Apbedīts Rīgā, Miķeļa kapos.]

Apbalvots par sakaru atjaunošanu 1920. g. 2. februārī pie Višgorodu ciema Latgalē.

ABRAMOVIČS JĀNIS, Kazimira dēls

Latgales artilērijas pulka dižkareivis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1895. g. 22. febr. Rīgā, polis. Elementārskolas izglītība. Kurpnieks. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Katriņmuižas un Plakaniem. 1917. g. janv. kontuzēts. 1917. g. apr. pārgājis dienēt uz poļu leģionāru vienībām, uz ģenerāļa Dovbora-Musņicka korpusu, kurā līdz 1918. g. beigām piedalījies cīņās pret Sarkano armiju. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. sept. Rīgā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas un Latgales atbrīvošanā. 

1920. g. 2. febr. Latgalē pie Višgorodas (Augšpils), kad pārtrūka sakari ar partizānu bataljonu, Abramovičs spēcīgā ugunī jāšus devās pie tā komandieŗa, kur saņēma svarīgas ziņas par ienaidnieka atrašanās vietu, tā dodams iespēju mūsu artilēristiem ar labi mērķētu uguni sagraut lieliniekus un bez sevišķiem zaudējumiem iekarot Višgorodu. 

Atvaļināts 1921. g. 21. febr. Dzīvojis Rīga, kurpnieku darbnīcas īpašnieks. 2. pasaules kara laikā pārcēlies uz Siguldu. Pēc 2. pasaules kara, kad Abramovičs māju nacionalizēja, atgriezies Rīgā, līdz pensijai 1959 g. pastnieks Rīgas Galvenajā pastā. Miris 1968. g. 18. janv. Apbedīts Rīgā, Miķeļa kapos.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas