Jākobs Bēme (vācu: Jakob Böhme, dzimis 1575. gada 24. aprīlī, miris 1624. gada 17. novembrī) bija vācu kristiešu mistiķis, filozofs, vizionārs, teozofs. Autodidakts. Pēc izglītības kurpnieks.

Dzimis netālu no Gerlicas. 14 gadu vecumā devās uz Zeidenbergu, kur ieguva kurpnieka amatu. Vēlāk pārcēlās uz Gerlicu. 1600. gadā piedzīvoja mistisku atklāsmi. 1613. gadā pameta kurpnieka amatu un kļuva par cimdu tirgotāju, vairākkārt apmeklēdams Prāgu. 1612. gadā Jākobs Bēme sāka rakstīt savu pirmo, tā arī nepabeigto, sacerējumu - Morgenroete im Aufgang, sauktu arī Aurora. Iesākumā darbs tika rakstīts paša Bēma vajadzībām, tomēr ieguva popularitāti. Darbs nokļuva arī pie vietējā mācītāja Gregorija Rihtera, kurš pasludināja darbu par ķecerīgu un piedraudēja padzīt Bēmi no pilsētas, ja tas nepārtrauks rakstīt.

Bēme vairākus gadus neko nerakstīja, tomēr, draugu iedrošināts, 1618. gadā to atsāka. 1624. gadā tika publicēts pirmais Bēmes iespiestais darbs - Weg zu Christo. Tas izraisīja skandālu un Bēme bija spiests pamest Gerlicu. Viņš devās uz Drēzdeni, kur tika labi uzņemts augstmaņu un profesoru aprindās. Vēlāk Bēme atgriezās Gerlicā, kur tajā pašā 1624. gadā mira. Kaut arī Bēmes rakstīšanas periods ir īss, atstājis ievērojamu daudzumu darbu.