Ir cilvēki, kuru vārdus daudzina vairāk nekā viņi ir pelnījuši, bet vairāk gan laikam ir cilvēku, kuru vārdus nedaudzina, kaut viņi būtu daudzināmi vairāk par vienu otru celtu un godinātu. Pie pēdējiem piederēja arī 3. jūlijā mirusī skolotāja Jadviga Svirska. Par viņas darbu un nopelniem reti kāda rinda ir parādijusies atklātībā.
Jadviga Svirska, dzim. Vanaga, bija dzimusi 1913. gadā Rēzeknē, septiņu bērnu ģimenē - 5 brāļi un 2 māsas, beigusi Rēzeknes skolotāju institūtu, sākusi strādāt pamatskolā, apprecējusies ar Jāzepu Svirski, kurš Višķu pamatskolā dabūjis pārziņa vietu, pēc kam abi pārcēlušies uz Višķiem, kur nostrādājuši līdz Latvijas atstāšanai 1944. gadā. Jadviga ir bijusi ne tikai skolotāja, bet arī vietējā gaidu pulciņa vadītāja. Vācijā Jadviga atkal bijusi gaidu vadītāja Veidenē un Ambergā. Austrālijā kopā ar vīru Jāzepu un dēlu Aldi ieradušies 1949. gadā. Vispirms novietoti Grētas nometnē, kur dēls Aldis saslimst ar bērnu trieku un zaudē kustības spēju. Par spīti tam, viņš nobeidz Ņūkāslas universitāti un pašlaik strādā par skolotāju tehniskā koledžā.
1963. gadā mirst Jadvigas vīrs, un viņa paliek viena ar slimu dēlu, kam jādod izglītība. Par spīti tam, Jadviga Svirska ar prāv. K. Skujiņa atbalstu nodibina Ņūkāslā latviešu sestdienas skolu, ko pati vada vairākus gadus. Kad skolai pietrūkst skolēnu, Jadviga nodibina jaunatnes pulciņu pie DV Ņūkāslas nodaļas, no kura vēlāk izveido jaunatnes kopu Dzintars, kas ar saviem priekšnesumiem un tautas dejām piedalās ne tikai Ņūkāslā, bet arī vairākās kultūras dienās. Tas viss ir Jadvigas Svirskas nopelns. Pārceļoties uz dzīvi Sidnejā, Jadviga Svirska ir aktīva ne tikai latviešu katoļu saimē, sevišķi jaunatnes pulciņa Stariņš organizēšanā un aktivizēšanā, bet dzied arī SLB jauktajā korī, katoļu draudzes korī, ev. lut. Vienības draudzes korī, piedalās rokdarbnieču kopā ar saviem izstrādājumiem un lasa referātus, sevišķi par mūsu tautas dziesmām. Nodibinoties latviešu radio raidījumiem Sidnejā, Jadviga Svirska ir gandrīz vienīgā, kas radiofonā runā par tautas dziesmām; viņa savā dzīvē bija skaistuma meklētāja un to tā atrada galvenā kārtā tautas dziesmās.
7. jūlijā Jadvigu izvadījām no Sv. Dominika baznīcas Flemingtonā uz Rukvudas kapsētu, kur viņu guldīja blakus vīram. Dievkalpojumu baznīcā vadija prāv. P.Bečs, dziedāja Sidnejas latviešu jauktais koris diriģenta H. Rutupa vadībā. Kapsētā bija daudz pēdējo atvadu teicēju, beigās visiem kopā nodziedot tautas dziesmu Saulīt' tecēj tecēdama.

Avots: "Austrālijas latvietis", 22.07.1983.