Īzaks Baševiss Zingers  bija Polijā dzimis un ASV apmeties ebreju rakstnieks, kurš rakstīja jidišā. 1978. gada Nobela prēmijas literatūrālaureāts.

Sarakstījis 18 romānus, 14 bērnu grāmatas, daudzus rakstus un esejas, tomēr visplašāk atzīts kā stāstu autors.

Dzimis rabīna ģimenē Leoncinas (Leoncin) ciemā, netālu no Novi Dvoras Mazoveckas.

Pēc pāris gadiem ģimenē pārcēlās uz Radziminu, bet 1908. gadā — uz Varšavu. 

Pirmā Pasaules kara laikā māte ar bērniem dzīvoja Bilgorajā.

1923. gadā Īzaks Baševiss Zingers pārcēlās uz Varšavu, kur brālis piedāvāja korektora darbu avīzē Literarische Bleter. Varšavā publicēja savu pirmo romānu "Sātans Gorajā" (romāns angliski tika izdots ASV 1955. gadā).

1935. gadā Īzaks Baševiss Zingers emigrēja uz ASV un apmetās Ņujorkā, kur darbojās ebreju žurnālā Forverts.

Pēc brāļa, arī rakstnieka Izraēla Džošua Zingera nāves Īzaks Baševiss Zingers sāka publicēties ražīgāk un pamazām guva ievērību, vispirms ebreju vidū, bet vēlāk Īzaks Baševisu Zingeru sāka tulkot angliski un viņš kļuva par atzītu literātu.

Pirmais stāstu krājums angļu valodā tika publicēts 1957. gadā un titulstāstu tulkoja Sols Belovs.

Pēdējos 35 dzīves gadus Īzaks Baševiss Zingers ētisku apsvērumu dēļ bija pārliecināts veģetārietis.